veselības sekas

Vēl joprojām turpini nēest?

Es ēdu tagad kā agrāk.

Tu vienkārši pirms mēneša neēdi vai Tev tiešām bija anoreksija? Ir liela starpība un cik nu man zināms, mēneša laikā ar to briesmoni galā netiek.

Es ēdu, bet niecīgas devās,un tiku uz pekām jo draudzene mani no tā izvilka.

Tad tev ta nebija anoreksija. Es augustu visu needu nu edu bet knapstinajos jo draugs prom komandejuma aizbrauca iestajas depresija maza.kad vins atbrauca man nebija speks pajiet neko izdarit,kur tad vel pastradat bet nu turejos ta nu atsaku est plus vitaminus dzert ir viss ok .
Ar anoreksiju nevar tik vienarsi tikt gala tapat ka ar bulimiju kuru sekas izjutu.

"Normāls svars" ne vienmēr liecina par izveseļošanos, tā tomēr ir nopietna problēma galvā, kuru mēneša laikā bez speciālistu palīdzības neizārstēsi.
Uzņem vairāk vitamīnus, varbūt organisms vnk ir novārdzināts.

Jebkurā gadījumā, par nespēku pēc tādām izdarībām brīnīties nevajag. Loģiski, ka organisms ir novājināts un cietis. Es Tev ieteiktu arī pie ārsta aiziet, analīzes uztaisīt. Paskaties kāda asinsaina, hormonu līmeņi, jo sekas var būt krietni smagākas par bezspēku.

Aizej parbaudi orgānus pie ārsta silti iesaku!

Ta nebija anoreksija, tie bija vienkarsi esanas traucejumi. Ja saslimst ar anoreksiju, tas ir uz muzu, domasana air izkroplota kaut vizuali cilveks varbut ir atkopies.

Esmu jau bijusi pie ārsta ,dzeru vitamīnus. Bet man ir tāds nespēks nokritos līdz 38 kg . Tad domāju kad tas ir normāli(negribu par to vairāk domāt.). Man jautājums vai es vispār izveseļošos un varēšu skriet kā agrāk ?Agrāk varēju skriet 7 km no vietas.Tagad es knapi 500 metrus varu noskriet.:( vinkārši asarās esmu.

Tev tikai mēnesi anoreksija bija vai tikai pirms mēneša esi sākusi normāli ēst?

Tad vajadzeja domat ar galvu pirms tu saki nēest.
Kads vispār tev bija iemesls tam resna?

Es kādu 3 ar pus mēnešus knapstinājos ap ēdienu .Apmēram pirms mēneša tikai izkļuvu no tā murga.Un atsāku ēst,kā agrāk.

Cik kg zaudēji? Kāds bija tam iemesls, ka neēdi?

Vienkārši notika kautkāds sviests.Nekad nēesmu bijusi resna. Manai ģimenei likās ,ka man kāds ir uzlicis ļaunu aci, jo NEKAD neviens nevarētu iedomāties kad es nonākšu tik trakā stāvoklī.Pati esmu šokā ,kā lidz tam nokļuvu.Jo saku ka ,kad biju 38 kg turpināju knakstīties ap ēdienu domāju ,kad tas ir normāli. Bet tagad itkā savādāka domāšana.

Ko nozīmē tas tagad normāls svars - it kā. Protams, ka kādu laiku būs sekas, ja organismu biji novedusi uz izdzīvošanas robežas. Raudāt par vēlu, tagad jāsavācas un tiešām normāli jādzīvo nevis jābrauc galējībās... Fizisko slodzi, protams, jāpalielina pakāpeniski, vislabāk kosultējoties ar ārstu.

Un cik pirms tam svēri?
Parasti ēšanas traucējumi rodas dēļ mazas mīlestības bērnība,atsumtības utt

svēru 60 uz 1m65 tad sportoju un bija viss par ko sapņoju(presīte un muskuļi ). Tad manuprāt kāds noskauda un uzmeta ļauno aci, jo nekad nevaru iedomāties kā man kautkas tāds ienāca prātā..

Nedomaa par kkadam launaam aciim. Tikai un vieniigi vaajus cilveekus var apburt, noburt un kas tam tic un paklaujas!!

Gribu pajautāt vai atgūšu spēkus un varēšu noskriet tos 7 km bez apstājas kā agrāk ?