Kreimene, noteikti viens, kas tur pie šīm attiecībām ir mans nožēlojamais naivums. Tas, ka es ticu un ceru, ka ir iespējams ko labot un atgriest sākotnējās sajūtas, otrs, pieķeršanās, diemžēl ir sajūta, ka mīlestība izplēn gaisā,, trešais, fiziski mums ir ļoti labi, šajā ziņā labākā savienība kāda man bijusi, ceturtais, solījumi un visi labie vārdi un darbi, kas mūs saista, piektais, žēlums pret vīrieti, jo zinu, ka viņš negrib, lai viss beidzzs, pārāk stipri mīl, zinu, ka tas viņu sagraus, jo tā nav viņam bijusi tā labākā dzīve. Esmu mēģinājusi pārtraukt, bet redzu kā viņš visu grib saglābt, tad nu palieku. Un vēl, pat ja šobrīd izlemju visu izbeigt, negribu paziņot skype vai vēstulē un mājās būs tikai pirms Ziemassvētkiem. Gribu izrunāties aci pret aci. Un jā, zinu jau zinu, man nav mugurkaula. Jūtos vāja, tas atkal ir etaps, kad apzinos, ka vajadzētu man pāris psihologa konsultācijus, lai palīdz saprast pašai sevi.
1093
