Bēbīštēma

Nutija, labāk pagaidi. Cik ir lasīts un apkārt esošajiem cilvēkiem novērots- bēbis paliek pirmajā vietā, kas ir loģiski, bet skola piemirstas. Kursā neviena meitene, kura gaidīja mazo, nepabeidza. Paņēma akadēmiskos un neatgriezās. Kopumā, es uzskatu, ka nevajag ķert un grābt. Ja gribi mācīties- mācies, gribi bēbi- auklē to. Nez cik būsi laimīga, ja pirmie solīši tiks sperti kopā ar svešu cilvēku, kamēr pati sēdēsi lekcijās. Tas ir mans uzskats- jānodala dzīves posmi.
+ es arī esmu par kāzām pirs bērniem, lai nepaliek par mūžīgo draudzeni.

Cik ir lasīts un apkārt esošajiem cilvēkiem novērots- bēbis paliek pirmajā vietā, kas ir loģiski, bet skola piemirstas. Kursā neviena meitene, kura gaidīja mazo, nepabeidza. Paņēma akadēmiskos un neatgriezās.

Mūsu kursā atkal tieši visas pabeidza. Tās, kas nepabeidza, bija gan bev vīriem, gan bērniem, tā ka tas jau nu gan nav rādītājs.
Te jāvērtē apņēmība un gribasspēks.

Manā kursā ir divas māmiņas un abas ir ļoti aktīvi apmeklē lekcijas, nav neviena parāda nekad, ir ļooti apņēmīgas un mums, pārējām kursa meitenēm, šķiet īstas supersievietes, jo nu ļoti apbrīnojam to gribasspēku, kas viņām iekšā.

Cik ir lasīts un apkārt esošajiem cilvēkiem novērots- bēbis paliek pirmajā vietā, kas ir loģiski, bet skola piemirstas. Kursā neviena meitene, kura gaidīja mazo, nepabeidza. Paņēma akadēmiskos un neatgriezās.

Es atkal zinu vairākas meitenes, kuras kad palika stāvoklī un pēc mazuļa dzimšanas nolēma mācīties, jo saprata, ka laiks skrien un gribas vēl daudz ko paspēt. Es arī šo gadu gribu pabeigt, jo nekad neko dzīvē nevar zināt un ja nu kas... vismaz varēšu atrast darbu gandrīz jebkurā pasaules malā, kā arī esmucilveks, kam nepaīk neko atstāt pusceļā.

Tad rodas iespaids, ka bēbi uzskata par tādu kā tamagochi, kas mēnesī izmaksā piecīti... Just saying!

+++

Bērns nav suns, ko var nopirkt, bet pēc tam atstāt patversmē.

Ceru, ka tas nebija konkrēti man, jo pilnīgi nevietā.

No tagadējā vecuma raugoties, gribētu bērnus agrāk. Taču noteikti vispirms kāzas un tikai tad bērni. Sanāca man kāzas 23 gados. Toreiz likās baigi ok, tad vēl pāris gadiņus pagaidījām, pabaudījām viens otra sabiedrību un tad ķērāmies pie bērna radīšanas, bet nesanāca uzreiz kā plānojām. Rezultātā bērns piedzima, kad piedzima, bet ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, sāktu plānot kādus 5 gadus agrāk to visu

Man agrāk arī likās, ka sadomājos par bēbi un ka gribētos un ja bija ilgākas attiecības, tad jau sāku saskatīt potenciālo tēvu vīrietī, izsvērt plusus un mīnusus utt. Bet, kad atnāca īstais vīrietis, nešaubīgi sajūtu - jā, ar šo vīrieti es gribu bērnus, vai vēl spēcīgāk - ar šo vīrieti mums jābūt bērniem, it kā tas viss būtu dabiski un pašssaprotami. Viņam ar mani tāpat ir.

Vēl kādus gadus 5 atpakaļ domāju, ka nekad neprecēšos un bērnu man nebūs, vismaz ne tik ātri.

Es arī gribēju pirmo bēbi līdz 23/24. Tad nu sanāca tā, ka pirmais bēbis piedzima īsi pirms 21, tiesa gan, neplānots, bet gaidīts, arī kāzas bija, un nu drīz būs otrais bēbis, 22 gados. Varbūt citiem liksies par ātru, bet man tieši tagad šķiet, ka viss ir tieši tā kā tam jābūt, 30 gadi man šķiet bišķiņ par daudz priekš pirmā bērna, bet katram ir savs viedoklis. :) Arī ar studijām viss ir apvienojams, esmu dzīvs piemērs :D

Pašos pamtos, būt tiešām gatavai bērnam ir teju neiespējami, jo tev nav nemazākās nojausmas, kas tas ir. Tev tas viss būs pirmo reizi mūžā un citu viedokļi un pieredze ir ļoti attāls skats no malas. Tāpēc no savas pieredzes varu teikt visām, ka nevajag gaidīt nez kādu klikšķi vai zīmi no debesīm. Ja ir samērā ok apstākļi bērnu radīšanai - uz priekšu!!! Bet gaidīt, kad dzīvē būs viss, viss, viss un tad domāt par bērniem - var izrādīties par vēlu, var neizdoties kā gribējās, var krasi mainīties apstākļi, var nomirt vīrs (atvainojos par tiešumu!) un jebkas var notikt... Tāpēc baigi plānot nav vērts! Protams, saprāta robežās jāapdomājas, bet nav jāiespringst un māju, mašīnu, naudas kalniem, karjeras izaugsmi u.tml. Ar bērna ienākšanu sievietes kļūst stiprākas (vairums) un visu paspēs un izdarīs tā vai tā.

Piekrītu Neons.

Runāju ar draudzeni un pateicu viņai, kad esmu stāvoklī -vinja saka, ka vinja ari gribetu, bet nav apstaaklji taadi un tad es vinjai pajautaaju - a kad buus?? kad buus tie apstaaklji???

Laa, tev mazulis piedzima studiju laikaa? Man ir taa, ka planots februaari, un veel lidz julijam jaiet uz lekcijaam, tad nu domaju - kaa nu buus :D zinu, ka es vareshu, beeeet... tomeer.

Mums kursā arī visas mātes un grūtnieces visu pabeidza a es bez bērniem neko nepabeidzu. Tā kā stereotips tas ir. Izmaksas arī ir ļoti pārspīlētas. Vismaz pirmajā dzīves gadā noteikti.
Drīzāk morālai gatavībai jābūt un lielai parliecibai par otru cilvēku. Autorei steigties nav kur, gads neko nemainiis, arī divi un trīs.

Nesteidzos, nesteidzos, tikai iekšā ir tā vēlme.
To arī vēlējos - palasīt reālas pieredzes. ;) Pagaidām lielākais, kas, atturētu, ja plānotu, būtu mācības, jo tikai 2.kurss.

Hmm, man pašai ir bērns 21 gads, nav jau atkarīgs cik gados piedzims bērns ,bet jāpadomā ja tu studēsi , mācīsies. Es uzskatu , vismaz ka bērnam līdz 3 gadiem minimums vajag, mammu katru dien , nevis aukli, bet māmiņas kas studē, vai jau atsāk strādāt atdot bērnu auklēm, vai bērnudārzā. Un bērnam ir grūti un arī mammai. Jo bērnam tomēr vajag mammu.

Es pati vispirms apprecējos, tad taisījām bēbi. Ar šī brīža prātu ļautos bērna ienākšanai ģimenē 3-4 gadus ātrāk. Savos 30 gribam abi ar vīru otro, bet viss nav vairs tik gludi - organisms tomēr nolietojas. :)

Cik ir lasīts un apkārt esošajiem cilvēkiem novērots- bēbis paliek pirmajā vietā, kas ir loģiski, bet skola piemirstas.

Visas man zināmās māmiņas, kurām bērni dzimuši agri, ir ar laiku pabeigušas augstskolu - daža laba arī divas. Un ne ar spožiem sadzīves apstākļiem. Man šķiet, ka daudzas sievietes tieši bērns motivē kāpt augstāk un izdarīt vairāk.

Nekad neesmu sapratusi, kāpēc jaunas meitenes steidzas ar bērniem. Ja gribas ģimeni, tad vismaz apprecies sākumā.

Draudzene no 16 gadiem bija kopa ar draugu, abi bja no planotajiem - izglitiba, darbs, maja un tad berns. Itka jau sads plans izklausas pareizs, bet pec gramatas dzivot nav iespejams. Pagajsmenes draudzenei palika 31, gadu jau ir skirusies no drauga, jo beigu beigas katrs ar saviem planiem aizgaja uz savu pusi - draugs aizravas ar savu biznesu, un maajas tikpat ka vairs neradijas, bet vina izlema par labu papildus studijam. Abi bija uzcelusi skaistu maju, bet tagad draudzene atzist, ka nav jegas tai lielajai majai, ja taja neviens negaida. Varbut, ja butu izveidojusi gimeni atrak, tad butu dzivi un karjeru veidojusi ap gimeni un balstoties uz gimenes vajadzibam, nevis katrs pats par sevi domajot.

Es domaju, ka lai raditu bernu, vienigais, kas ir vajadzigs, ir sagatavotiba - gan morala, gan fiziska, gan materiala.

Draudzene no 16 gadiem bija kopa ar draugu, abi bja no planotajiem - izglitiba, darbs, maja un tad berns. Itka jau sads plans izklausas pareizs, bet pec gramatas dzivot nav iespejams. Pagajsmenes draudzenei palika 31, gadu jau ir skirusies no drauga, jo beigu beigas katrs ar saviem planiem aizgaja uz savu pusi - draugs aizravas ar savu biznesu, un maajas tikpat ka vairs neradijas, bet vina izlema par labu papildus studijam. Abi bija uzcelusi skaistu maju, bet tagad draudzene atzist, ka nav jegas tai lielajai majai, ja taja neviens negaida. Varbut, ja butu izveidojusi gimeni atrak, tad butu dzivi un karjeru veidojusi ap gimeni un balstoties uz gimenes vajadzibam, nevis katrs pats par sevi domajot.

Mana paziņa 19 gados piedzemdēja bērniņu, bija draugs, kopdzīve, plāni par ģimeni, studijām utt. Nebija precējušies. Rezultātā draugs aizgāja, tiekas ar bērnu diezgan reti, studiju nav. Bija vēl viens draugs pēc tam, bet arī tur nekas nesanāca, tagad ir viena.

es gribētu bērnu tagad vai pēc gada diviem esmu gatava, bet vēl plānā pastrādāt, tālak izmācīties un nostabilizēt attiecibas. Gribetu jau bērniņu tagad. bet ta nekad nebus..