Protams, realitāte ir tāda kāda tā ir, un lielu tiesu tas ir arī darbinieku dēļ, kas jau defaultā samierinās ar pastāvošo pasauli, un pat iedomāties negrib, ka varētu būt citādi.
Tu nebūt neesi pirmā, kas nonākusi pie atklāsmes, ka 9-5 darbs ir diezgan ierobežojošs režīms. Tie "robotiņi", kas šuj drēbes, uz darbu iet 6:00 un pavada putekļainā cehā vairāk nekā tās 8h, lai nopelnītu maizei un jumtam virs galvas. Tāds robota darbs jau ir, taču tas joprojām ir cilvēks, kas paņem tos divus auduma gabalus, nošuj uz tiem vīli un padod nākamajam, kurš šuj nākamo vīli un tas tas savukārt tam, kas pogas piešūs. Tā top tās "robotu" šūtās drēbes. Un par to maksā ļoti maz.
Gandrīz visiem tiem "robotiņiem" ir bērni, kurus jābaro un jāskolo.
Lai kā Tev negribētos Marksu atstāt vēsturē, tas nav iespējams. Tie, kas praksē lieto viņa idejas, zin, ka tieši tas, ka šie te "robotiņi" gribēs ēst, vai vismaz nespēs noskatīties, kā badojas viņu bērni, ir iemesls, kāpēc "robotiņi" klausa, tieši to arī izmanto.
Pieņemsim, ka vienā dienā visi RIMI darbinieki nolemj, ka viņiem ir neadekvāti zemas algas. Pilnīgi visi, sākot no apkopēja un beidzot ar vadošajiem darbiniekiem. Ko darīt īpašniekam? Nē, neceri, strupceļā viņš nav - viņš joprojām var atlaist visu savu komandu un pieņemt citus darbiniekus, kas par tām algām strādās, jo blakus taču ir kāds cits veikalu tīkls, kur algas ir mazākas un turienes darbinieki būs laimīgi par lielāku algu. Jā, no tā viņš cietīs zaudējumus, taču tas būs nieks, salīdzinājumā ar ilgtermiņā neiegūto peļņu, kas jādala darbiniekiem uz algām.
No šī mēs secinām, ka pat viena, pie kam liela uzņēmuma robežās, nav jēgas tam "robotu" pulciņam ārdīties.
Lai kaut ko mainītu, tur miljardiem strādājošo būtu vienā dienā jāpieceļas. Bet, kamēr ir tāda ekonomiskā nevienlīdzība, ka daži peldas naudā, kamēr citi maizes šķēli dala uz divām dienām, otrajiem neatliek nekas cits, kā iet un pelnīt tai maizes šķēlei, jo streiks va jebkāda cita protesta akcija atņems viņiem to pašu uz veselu nedēļu.
Par to, kā pelnīt nesatrādājot... Varbūt piespied sevi kādu brīdi pastrādāt, uzkrāj kādu kapitālu bankā un pēc tam dzīvo no procentiem? Kapitālam gan jābūt diezgan lielam, lai varētu tā ar vērienu "baudīt dzīvi", bet tā kā minēji, ka esi diezgan pieticīga, vienkārši nevēlies režīmu, varbūt vari iztikt arī ar mazākām summām. Nekas cits man prātā nenāk, ja jau arī freelance tiek brāķēts.