negribu darbu

es zinu, ko gribu gribu atvert savu firmu un dzīvot zaļi

Savu firmu var atvērt paris dienu laikā, visa procedūrua Uzņēmumu reģistrā izmaksā zem 200 eiro. Kas tevi kavē? Varēsi sākt dzīvot zaļi :)

cilvēkus, kuriem ir ļoti tuva akadēmiskā karjera, taču viņi tiešām strādā. Publikācijas, pētnieciskie darbi, pasniegšana universitātē utt. Paralēli tam algots darbs pie kāda vai savs bizness attiecīgajā jomā, jo jābūt apritē un jāpelna nauda

Ja prasības pret dzīvi materiālajā ziņā ir puslīdz pieticīgas, tad var mierīgi dzīvot no ienakumiem, ko nodrošina lekciju lasīšana, retu reizi kāda publikācija. Paralēli tam algots darbs un savs bizness attiecīgajā jomā, piemēram, filosofiem, parasti nav. Bet ar visu to, darbs ir interesants, papildus ienakumus, kad ievajagas, var atrast, ir konferences, raksti... Nevajag parspīlēt, tie mani paziņas, kas stradā akadēmiskaja vidē, nemaz nestrādā vairāk, kā "parastie biroja cilvēki". Manuprāt, ja "dzīves baudīšanai" nepresās lieli ienākumi, tad akadēmiska vide ir labs risinājums.

57days visi kaut cik nopietni zinātniekie strādā vairāk (vismaz Latvijā), lai dabūtu starptautiskus projektus. Uz pētnieka algas 369 eur uz papīra zaļi nedzīvosi. Lektoram alga līdzīga un nevar saņemt 2 algas par vienu slodzi.

Spriezot pēc likumi.lv 2013. gada datiem, Lektoram zemāka ar likumu pieļaujamā alga ir 601,87 eiro uz papīra. Dabā tās algas bieži vien ir stipri cerīgākas. Ir visādi koeficienti, piemaksas, par grupu lielumu, lekciju vadīšanu angliski, utml. Nu, domājams, kā kurā universitatē.

Gandriiz katrs peec studiju beigshanas domaa- un? Kas taalaak? Visu muuzhu vergot no 8:00-17:00?
Pienjemsim, ka notiek briinums un autorei pilna konts ar naudu un vinja var nestraadaat. Ko autore pa dienu viena dariis? Visi draugi un draudzenes liidz vismaz 17:00 buus darbaa. Nu ok, manikiirs, pedikiirs, veikali, spa- bet cik ilgi jutiisies komfortabli taados apstaakljos, kur staigaa apkaart kaa taads nokliidis suns un niiksti veikalos un salonos. Un pat satiekot draugus-par ko jums parunaat? Vinjiem interesanti staasti no darba dziives, piedziivojumi karjeraa kaapienaa, bet tev- shodien nolakoju rozaa nagus un nopirku 2 kreklinjus. Ilgterminjaa draugiem ar tevi nebuus interesanti un tu buusi forever alone- viena kino, viena kafejniicaa, viena klubaa...
Es gan gribu straadaat, darbs manai dziivei pieshkjir kraasas, apmierina manu vajadziibu peec pashrealizaacijas, liek justies vajadziigai un noziimiigai.

... un vel ir iespēja - akadēmiskais darbs Rietumeiropā, ja jau maģistru un doktorantūru meitene plano mācīties ārzemēs. Tad par mūsu tēvzemes aldziņām nebūs galva jālauza.

Es Ari negribu stradat, mans sapnis ir visu muzu celot, tagad kraju tam naudu, pirmais merkis-padzivot citur jau irprocesaa. Autorei-uzraksti man vestuli, ja velies, man butu loti patikami padiskutet ar cilveku, kurs doma tapat!

up

saprotu autori.
nav jau runa par dīkdieņošanu vai solārijiem, kamēr pārējie strādā, bet par nespēju izturēt darbu 8-17 piecas dienas nedēļā. par laimi tas nav vienīgais iespējamais grafiks :)
es šobrīd līdzīgi jūtos un arī uzvedos. freelancoju, mērķēju uz maģistru un cenšos baudīt dzīvi bez izšķērdības, to var, ja vēlas. piemēram atrast veidu kā ceļojot pelnīt, nevis ceļojot tērēt.
bet noteikti gadiem tā nevarētu.

Primavera - priekš kam tev doktorantūra???? Tu taisies iet zinātnē? Attīstīties kaut kādā izpētē? Rakstīt apmācību grāmatas??? Jo doktorantūru jāiet mācīties tieši šiem iemesliem. Doktora grāds paredz publikācijas, pētniecību un tml... Doktorantūra principā ir tīri akadēmiskais grāds - ja neplāno strādāt kādā universitāte, rakstīt publikācijas, bet gan vnk to apgūt lai būtu pilns komplekts - velti izšķiests laiks un nauda, jo Doc. grāds bez regulāras sevis pierādīšanas zinātnē ir nevērtīgs.

Un pat satiekot draugus-par ko jums parunaat? Vinjiem interesanti staasti no darba dziives, piedziivojumi karjeraa kaapienaa, bet tev- shodien nolakoju rozaa nagus un nopirku 2 kreklinjus. Ilgterminjaa draugiem ar tevi nebuus interesanti un tu buusi forever alone- viena kino, viena kafejniicaa, viena klubaa...
Es gan gribu straadaat, darbs manai dziivei pieshkjir kraasas, apmierina manu vajadziibu peec pashrealizaacijas, liek justies vajadziigai un noziimiigai.

Nu vai tad draugi runa tikai par darbu? Citu tematu nagv? Kini,radio, tv, teatris, izstades, un etc. Es par darbu nerunaju vai min u maz, koleģus neaprunaju un par klientiem info man nav tiesibu izpaust.

Un pat satiekot draugus-par ko jums parunaat? Vinjiem interesanti staasti no darba dziives, piedziivojumi karjeraa kaapienaa, bet tev- shodien nolakoju rozaa nagus un nopirku 2 kreklinjus. Ilgterminjaa draugiem ar tevi nebūs interesanti un tu buusi forever alone- viena kino, viena kafejniicaa, viena klubaa...

Ja parādītos šada iespeja - parādītos arī tādi paši draugi - ir pietiekoši daudz cilvēku it īpasi sieviešu kurām tāds dzīvesveids ir pieņemams un pat interesants. Tā kā drīz vien nagu nolakošai un krekliņu pirkšanai atrastu domubiedrenes! :D

pēc manas pieredzes (nevienu neapvainojot, tikai novērojot), tieši ar darba rūķiem mēdz būt visgarlaicīgākās sarunas.
daži sevi uztver tik supernopietni un "man nav laika, es taču strādāju" saka ar tādu pārliecību, it kā viņi vieni uz pasaules strādātu. un kur ir kino vakari, koklēšanas privātstundas, nedēļas nogales izbraucieni, veikbords un diskusijas ar draugiem galu galā? to visu arī dara strādājoši cilvēki.
mirklī, kad viena no draudzenēm strādāja briesmīgus darba laikus rimi šķita, ka viņa kā personība izgaist. viss, par ko mēs runājām bija naudas trūkums un kaut kādas rimi tenkas..
un man nešķiet, ka otra galējība būtu solāriju/manikīru meičas (nevienu tādu nepazīstu), ir taču maiņu grafiki, pusslodzes, freelance iespējas. pārstrādāšanās un pucēšanās nav divas vienīgās sievietes iespējas.

pēc manas pieredzes (nevienu neapvainojot, tikai novērojot), tieši ar darba rūķiem mēdz būt visgarlaicīgākās sarunas.
daži sevi uztver tik supernopietni un "man nav laika, es taču strādāju" saka ar tādu pārliecību, it kā viņi vieni uz pasaules strādātu+

Godīgi? Man pēdējā laikā uznāk domas-vai tiešām rauties melnās miesās ir tā vērts? Brīžiem sajūta,ka dzīve paslīd garām.

Vienmēr vari nodarboties ar kādu brīvprātīgo darbu vai part time darbu. Jo īpaši ārzemēs ar part time algu sevi var normāli nodrošināt+vēl universitātē studēt. Pārējā laikā var baudīt dzīvi.

Talis Qualis,

bet noteikti gadiem tā nevarētu.

Kādēļ ne?

Ella7,

Primavera - priekš kam tev doktorantūra????

Kā gribu, tā tērēju savu laiku un naudu.

Tā kā drīz vien nagu nolakošai un krekliņu pirkšanai atrastu domubiedrenes!

Mani fascinē viss tas daudzums sieviešu te, kurām dzīve sastāv tikai no divām lietām - vai nu strādāšanas augu dienu, vai arī staigāšanas pa klubiem un nagu lakošanas. Ja tā, tad tev tiešām labāk strādāt, citādi dzīve būs nomesta zemē.

.Primavera jo es gribu savu ģimeni un bērnus. daudz bērnu :)

Ja prasības pret dzīvi materiālajā ziņā ir puslīdz pieticīgas, tad var mierīgi dzīvot no ienakumiem, ko nodrošina lekciju lasīšana, retu reizi kāda publikācija. Paralēli tam algots darbs un savs bizness attiecīgajā jomā, piemēram, filosofiem, parasti nav. Bet ar visu to, darbs ir interesants, papildus ienakumus, kad ievajagas, var atrast, ir konferences, raksti... Nevajag parspīlēt, tie mani paziņas, kas stradā akadēmiskaja vidē, nemaz nestrādā vairāk, kā "parastie biroja cilvēki". Manuprāt, ja "dzīves baudīšanai" nepresās lieli ienākumi, tad akadēmiska vide ir labs risinājums.

Manā tekstā pat nebija īsti akcents uz naudas pelnīšanu, bet, ka tie cilvēki, kuri izvēlas akadēmisko ceļu un kuri arī šādā ceļā kaut ko sasniedz (tātad viņiem ir talants uz to), nav sliņķi, viņi var strādāt arī "normālo" darbu utt. (nemaz nerunājot par to, ka vismaz, manuprāt, pasniegšana universitātē ir tikpat "normāls" darbs, cik citiem "darba rūķiem"). Piemēram, puzuks, kurš saka, ka viņa negrib strādāt normālu darbu, jo viņa ir zinātnes cilvēks, studē jurisprudenci un es viņai ieteiktu paskatīties, ko dara viņas lektori un cilvēki, kas sarakstījuši grāmatas, pētījumus utt., ko viņa lasa. Nu es nezinu, vai tur atradīsies kāds tāds cilvēks, kurš teiks šādus vārdus - gribu baudīt dzīvi, tāpēc aizgāju akadēmisko ceļu. Nu kaut kā absurdi tas skan, šķiet, ka meitenes, kuras saka, ka ir radītas zinātnei, īsti neizprot, ko tā kalpošana zinātnei īsti nozīmē.. Vai arī es kļūdos? Nu varbūt.

Ir tāds teiciens - jo vairāk dara, jo vairāk izdara.

un kur ir kino vakari, koklēšanas privātstundas, nedēļas nogales izbraucieni, veikbords un diskusijas ar draugiem galu galā? to visu arī dara strādājoši cilvēki.

Ja runājam par maiņu darbiem, darbiem no mājām, freelanceriem utt. v. biroja darba laiks, šķiet, ka atšķiršos, jo man labāk patīk otrais. Esmu strādājusi gan, gan, bet man vajag, lai mani kaut kas iegrožo, satur rāmjos. Pēc darba beigām tajos 17 man bija tik daudz brīva laika, jo ļoti reti vajadzēja nest darbu uz mājām. Savukārt tai pirmajā variantā laika pat sanāca mazāk, jo darbs izstiepās uz ilgāku laiku, nebija tādas baigās organizētības.

Par priekšniecības būšanu arī smaidu, jo man ir tuvs priekšnieks, kas strādā līdz pusnaktij birojā vai nes darbu uz mājām, strādā 7 dienas nedēļā bez brīvdienām šad tad, var pirmdienas pl.21, kad jau pārnācis mājās, traukties uz Latvijas otru malu, jo noticis ČP utt.

Manuprāt, meitenes, kas te izsakās par zaļo - bezrūpīgo - dzīvošanu, ja dabūs zinātnieka grādu vai uztaisīs uzņēmumu, ir tiešām attālinātas no realitātes.