Ezotērisks skatījums uz mūsu veselību

Vai tiešām nevienai nav viedoklis, pieredze par šo tēmu?
Žēl!!!

Esmu lasījusi un piekrītu:) laba grāmata.

Es noteikti piekrītu, ka visas slimības rodas no galvas arī tas kas rodas no imunitātes novājināšanās. Ar tādu uzskatu dzīvoju jau sen. Manuprāt diezgan loģiski. Labas grāmatas par šo tēmu ir arī Lulei Vilmai - tikai viņas grāmatas mūsdienām īsti neder vairāk jo ir mainījies garīgums cilvēkiem, attiecīgi slimību īstie cēloņi. Tās var palasīt,kā iesācējs,lai saprastu ap ko lietas grozās.

Piekritu! Pati jau zinu kas kada bridi rada saauksteshanos, galvassapes utt.

Negatīvas emocijas rada enerģijas sabiezējumus un tie savukārt slimības.

Pieminēto grāmatu lasījusi neesmu, bet ticu tam, ka slimības rodas galvā.

Es arī tāpat, kā Story saprotu savu veselības problēmu cēloņus.

Nepiekrītu. Tāpat kā neticu, ka tā vietā, lai ietu pie ārsta, vajag padomāt labas domas un slimība pāries.

Interesanta tēma... Tā kā pašai ir diez gan nelāga veselība, bieži esmu par šo domājusi... Es piekrītu uzskatam, ka daļa kaites rodas mūsu galvās un uz nervu, negatīvo emociju pamata... Daļa rodas - vnk citu ārejo faktoru dēļ....

Piemēram šogad pārcietu divas operācijas, kuras nu nekādā gadījumā nav saaistītas ar galvu / iekšējo emocionālo stāvokli. (apendicīts un muguras operācijas) Bet tai pat laikā apzinos, ka pāris gadus atpakaļ attapos slimnīcā pusparalizēta tieši no tā - kas darījās galvā... no tā ka biju pilna negatīvu emociju, neziņas un baiļu pārņemta....

Tāpat arī piekrītu ka katrai kaitei ir nepieciešama sava ārstēšanas metode.... ir daļa veselības problēmu, kuras var atrisināt - sakārtojot galvā visu pa plauktiņiem, bet tāpat ir veselības problēmas kurās ``gudrā prātošana`` nepalīdzēs un būs nepieciešama medicīniska iejaukšanās...

Un pie viena arī novēlēšu - lai mēs visas pēc iespējas mazāk slimotu :)

ezotērika vispār ir interesanta, ja vien cilvēks neko vairāk par farmācijas biznesu neredz.

Siņeļnikova grāmatas esmu lasījusi. Piekrītu. Cilvēks netika radīts slimībām un ciešanām. Ar savām negācijām, nepareizo dzīves veidu, ēšanu un uztveri, cilvēks ir nonācis tik tālu, cik ir. Un nevajag jautāt, kāpēc dzimst slimi bērniņi, pie kā viņi vainīgi. Viņi nav vainīgi, vainīgi ir mūsu gēni ko mēs nododam tālāk. Tie jau ir tik tālu piesārņoti, ka šausmas. Vispār negribu šeit izplesties, ja kāda grib, varam paturpināt privāti.

Ir lasītas citas autores grāmatas par līdzīgu tēmu.
Drīzāk sliecos piekrist, īpaši tāpēc, ka pati gluži nesen izskaridīju dažādas slimnīcas, dakterus, rentgenus, analīzes un visu ko, galu galā konkrētas diagnozes vietā saņemot vien aptuvenus minējumus, kuri stiepās no veģetatīvās distonijas līdz iekaisušam vai saspiestam nergam mugurkaulā. Kad piefiksēju, ka simptomi mazinās un izzūd līdz ar to, ka es sakārtoju kādu sev ļoti lietu (un sakārtoju vispirms galvā), aizsviedu pa gaisu visas man izrakstītās zāļu un smērīšu kastītes.
Tomēr domāju, ka psiholoģiskie aspekti kā slimības cēlonis nav absolūti. Piemēram depresija. It kā psiholoģiska slimība, toēr kāpēc tik bieži ārstē ar zālēm? Tāpēc, ka to, kas mums darās galvā ietekmē arī organisma ķīmija un to reizēm var balansēt ar medikamentiem - ķīmiju.
Manuprāt visefektīvāk ir savienot abus, arī vēža slimniekam būs lielākas cerības izārstēties saprotot slimības cēloņus, kas it kā ir vienkārši, saprotot, kāpēc un saprotot, ka tas ir uzveicams. Noteikti lielākas kā tam, kurš domā, kāds nabadziņš viņš ir, cik viņam slikti un glābt var tikai ķīmijterapija, nekas cits.

Sveika,pilniibaa piekriitu,tam,ka muusu vainas un kaites rodas no mums passiem.
Taapti psoriaaze ir deell passa cilveeka.
Bet tajaa passaa laikaa tas liek cilveekam saakt iemaaciities dziivot pareizi.

Samaara - atļaušos Tev nepiekrist... jo diemžēl depresiju zāles ir tīrākais bullshit... par ķimijas līmeni smadzenēs, to regulēšanu ar zālēm... esmu pētījusi šo tēmu par depresiju zālēm, šizofrēniju, ADD, ADHD, psihotropām vielām utt.... depresija nav ārstējama ar medikamentiem, nav.... ja ir interese kaut vai varu ieteikt noskatīties pāris filmas (dokumentālās) par šo tēmu:

https://www.youtube.com/watch?v=QeYR5gR9NeQ

https://www.youtube.com/watch?v=IgCpa1RlSdQ

Tur jau tas jautājums? Kā mazāk stresot,neturēt sevī visu? Šajā grāmatā arī priekš sevis atradu noderīgu informāciju. Jo vaina atkārtojās ik pēc neilga perioda. Tikai atrisinot attiecību jautājumus, saspringtās attiecības ar draugu, arī sieviešu veselība sakārtojās un drīzumā jau mums pievienosies dvīnīši:)
Sākumā staigāju pa slimnīcām, analīzes, zāles, viens un tas pats.Nekas neuzlabojās, aizgāju pie psihologa,kas palīdzēja mazliet paskatīties uz visu no malas, uz sevi, uz savām attiecībām, bet darbs ar sevi jāiegulda liels.

žipčik, paldies, šobrīd tas ir ļoti aktuāli. Ir cilvēks, kuram gribētos palīdzēt, tur gan uzreiz redzams, ka zāles nelīdzēs, ka no tām drīzāk tieši jāturas pa gabalu.

Es ticu zinātniskai literatūrai, neviz ezotērikai.

Man jau otro reizi šogad ir iesnas...laikam jāpārtrauc lietot pilieni, jāsāk domāt pozitīvi un viss no sevis pāries.
Mana draudzene reiz stāstīja par to grāmatu. Manuprāt, pilnīgs murgs, bet katrs var ticēt kam vēlas. Ja kādam, kurš saslimst, jo ziemā puspliks gājis peldēties, labāk paliek no domas, ka ziemā pusplikam iet peldēties ir ok un slimība rodas tikai galvā, tad lai šis cilvēks dzīvo laimīgs. Mana draudzene tam visam ticot gandrīz pie dieviem aizgāja, jo nevienā neklausījās, aizrāvās ar kaut kādu domāšanu un ''sevis kārtošanu'' un ielaida kaiti tik tālu, ka maz trūka... Man šis ir vienā kausā ar to stulbumu, kad vecāki neļauj pārliet asinis mirstošam bērnam vai neļauj iedot bērnam vakcīnu, kas palīdzēs, jo arī tic, ka viss pats no sevis pāries. Manuprāt, medicīna ir radīta tam, lai palīdzētu, īpaši mūsdienās, kad viss ir ļoti attīstīts, nevis lai mēs arī 21.gs dzīvotu kā tikko no meža iznākuši.
Es labāk savu vecmāmiņu ar sirdskaiti aizvedīšu pie ārsta, nevis stāstīšu viņai, ka jādomā pozitīvi un tad viņas sirdslimība pāries, jo viss ir viņas pašas vaina vai viņas un opīša attiecību vaina.

Ja kādam, kurš saslimst, jo ziemā puspliks gājis peldēties, labāk paliek no domas, ka ziemā pusplikam iet peldēties ir ok un slimība rodas tikai galvā, tad lai šis cilvēks dzīvo laimīgs.

Peldēties gan neesmu gājusi, bet toties peldkostīmā vairākus simtus metru basām kājām pa sniegu gan esmu gājusi, pēc karsēšanās karstajā baļļā. Pat skata pēc iesnas nesaķēru, kur nu vēl ko nopietnāku.

Es domāju, ka grāmatas doma jau ir ne jau par to,ka slimība pāries pati no sevis, bet gan par to, ka slimības vispār varētu nerasties. Jo - vai tad nevienam nerodas jautājums- kādēļ viens saslimst n tās reizes gadā, cits vesels kā rutks. ?