Mīlestība pret bērnu.

 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Par situāciju: Man ir gandrīz 3 gadus veca meitiņa, lielāko laiku no grūtniecības līdz pat meitas viena gada jubilejai, audzināju meitu viena. Bez tēva blakus, tad iepazinos ar vīrieti, kurš vēlaizvien ir mūsu dzīvē, kuru meita sauc par tēti, bet viņš strādā ārzemēs tāpēc regulāri arī neesam līdzās, braukājam šurpu turpu. Kad ilgāku laiku neesam redzējušies, aptrūkstās jau sakāmais, nogurstu no sarunāšanās skype. Cenšos runāt pārsvarā kad meita guļ, jo nepatīk, ka tad kad viņa nomodā ir, nevaru viņai pievērst pietiekami daudz uzmanības, jo ja paralēli esmu ar meitu sarunas laikā, spēlējos un tā, tad no vīrieša puses ir neapmierinātība. Uzskata, ka tad lai iet viena spēlēties, ka var pagaidīt. Bet man tā nepatīk, jo manuprāt, tagad sēdēšanai pie datora un runāšana nevar ietekmēt to, kā es pievēršu viņai uzmanību vai lieku gulēt. Kādreiz, kad meita neomā vai apslimusi, ņemu sev līdzās gultā. Par to arī ir bijuši strīdi, jo tad dzirdu pārmetumus, ka man jau tikai viņa interesē, ka man visa pasaule griežās tikai ap viņu, ka viņai taču sava istaba. Arī pa dienu ir situācijas kad par to dzirdu pārmetumus, ka man neviens cits neinteresē kā tikai viņa. Tad nu man ir jāsāk domāt, vai tad tiešām man ir jājūtas vainīgai, ka es mīlu savu meitu un vēlos sev līdzās. Ka vēlos ar viņu rotaļāties cik vien atļauj brīvais laiks, ka vēlos viņu mīļot, glāstīt, teikt labus vārdus lai jūt ka mīlu, lai jūt ka mamma ir līdzās. Ka vēlos, lai viņai būtu laimīga bērnība ar mammīti, kura mīl, kura lolo, kura sargā, kurai var uzticēties. Vai tas ir tik briesmīgi, ka meita nāk pie manis pažēloties, kad kāds izdarījis pāri. Ik dienas meitai veltu vārdu ka mīlu viņu, ik dienas, noskūpstu viņu atmostoties un dodoties gulēt, ik dienas cenšos rotaļāties kopā, īpaši pēc bērnu dārza vakaru pavadot kopā ar rotaļām ar apskāvieniem. Dodamies gulēt ar šūpuļdziesmām. Kad palūdz, paguļu blakus. Kad bērns pastaigas laikā prasās opā, paņemu, protams, ne vienmēr, bet dažkārt, ar norunu, ka tikai nedaudz, līdz mamma piekusīs. Tā taču nav pārmērīga mīlestība? Brīžiem vīrieša dēļ sajūtos tā, ka savu meitu mīlu par daudz, jo man itkā visa pasaule griežoties ap viņu. Nē, man griežas arī ap citiem, bet manu prāt mans miesīgs bērns ir pirmajā vietā. Vai man par to ir jājūtas vainīgai viņa priekšā, ka tik stipri mīlu savu bērnu? Vai arī vienkārši jāsaprot , ka tā ir muļķīga greizsirdība pret manu bērnu?
05.10.2014 23:28 |
 
Reitings 1714
Reģ: 15.08.2012
Čupakabra +++++

Radās tieši tādi paši jautājumi...
06.10.2014 13:32 |
 
Reitings 443
Reģ: 11.05.2014
Saprotams, ka vēlies savam bērnam tēvu, bet vai tiešām ir jēga būt kopā ar "dajebko"?
Ja pati nejūties apmierināta ar attiecībām, kā arī berns ir tādā stresā, tad vienkārsi nav vērts. Kaut arī man nav skaidra vīrieša pozīcija šajā gadījumā, ņemot vērā, ka viņš nav ar jums visu laiku kopā, kā arī nav sajūsmā par bernu - kāds viņam labums no šīs savienības?

Mans ieteikums- godīgi izrunāties ar vīrieti, pastāstīt par saviem novērojumiem un uzzināt viņa nostaju. Esmu redzējusi pietiekami daudz vīriešus, kuri vienkārši nemāk komunicēt ar bērniem, kā rezultātā tas viss izskatās stipri neveikli.
06.10.2014 13:36 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
Par to tēti arī man likās jocīgi , tēvs bērnam ir viens un to nekādi nevar izmainīt , a ja uzskata viņu par tā vārda necienīgu ,tad rodas jautājums kāpēc vispār ir bērns no tāda cilvēka ? ....
06.10.2014 13:36 |
 
Reitings 182
Reģ: 09.06.2014
" tētuks " gan jau katru mēnesi attiecīgi finanses pārskata , kuru dēļ māte savu bērnu gatava šādiem stresiem un panikām pakļaut . Ik pa laikam atbrauc , vīretis dabuj savu un viss .
Vientuļās mātes , kā izrādās , ir gatavas darīt jebko , lai lieku euro dabūtu . Pat ja bērnam no tā biksēs jātaisa un dažādi jāizrāda sava nepatika .
Izdari sev pakalpoumu - šo diskusiju aizsūti " tētukam " un būs tev pestīšana , gan tavam bērnam .
Izlasot visu diskusiju ir skaidrs , ka tev nav nekādu jūtu pret viņu , jo šādi publiski nolikt savu vīrieti var tikai zemiskākā sieviete vai sievete , vai ļoti izmisusi , kam sakrājies viss , bet roka neceļas pārtraukt šo farsu. Pati bojā savam bērnam nervus ! Māte !
06.10.2014 13:50 |
 
Reitings 1493
Reģ: 29.01.2009
Gimene ir sieviete+virietis un berns, nevis sieviete+berns un virietis.

Autores tekstā visu laiku jūtams sadalījums "es un meita" + "vīrietis".

Piekrītu šiem

Mans viedoklis - pēc rakstītā rodas iespaids, ka vīrietis vienkārši vēlas būt stingrs tētis, ka vēlas audzināt bērnu raksturu. Varbūt tādi ir viņa uzskati par audzināšanu, ka arī ūdens glāzi var paciesties pagaidīt, ieaudzināt bērnā pacietību, lai nākotnē neseko histērijas veikalā, kolīdz kaut ko uzreiz neatļauj... Kā arī bāzties mammai virsū katru brīdi, pat tad, kad tobrīd runājas ar savu vīrieti. No vienas puses, jā, protams, bērnam vajag mīļumu. Bet viņam it kā vajag saprast arī to, ka dažos brīžos mammīti un tēti nevajadzētu traucēt. Vismaz tā arī no savas bērnības atceros, ka dažreiz vienkārši tika pateikts - tagad pagaidi, aizej ar māsu paspēlējies, jo pieaugušajiem jāparunājas.

Es to, protams, neapgalvoju, bet man šķiet, ka jūsu attiecībās ir tā dinamika: mamma-lutinātāja un tētis-stingrais. Un viņš šo lomu cenšas ieturēt. Un no vienas puses tas jau arī ir vajadzīgs. Tāpēc - varbūt problēma pārāk atšķirīgā izpratnē par bērna audzināšanu? Nu tad pārrunā konkrēti, ka princips var palikt, bet mazliet jānovelk tās robežas, lai bērns netaisa biksēs no bailēm...

Un, turklāt, uz šāda fona:
Ka vēlos ar viņu rotaļāties cik vien atļauj brīvais laiks, ka vēlos viņu mīļot, glāstīt, teikt labus vārdus lai jūt ka mīlu, lai jūt ka mamma ir līdzās. Ka vēlos, lai viņai būtu laimīga bērnība ar mammīti, kura mīl, kura lolo, kura sargā, kurai var uzticēties.
Ik dienas meitai veltu vārdu ka mīlu viņu, ik dienas, noskūpstu viņu atmostoties un dodoties gulēt, ik dienas cenšos rotaļāties kopā, īpaši pēc bērnu dārza vakaru pavadot kopā ar rotaļām ar apskāvieniem.


šis tiešām izklausās gaužām nožēlojami (priekš vīrieša) salīdzinājumā
tad iepazinos ar vīrieti, kurš vēlaizvien ir mūsu dzīvē, kuru meita sauc par tēti, bet viņš strādā ārzemēs tāpēc regulāri arī neesam līdzās, braukājam šurpu turpu. Kad ilgāku laiku neesam redzējušies, aptrūkstās jau sakāmais, nogurstu no sarunāšanās skype.

it sevišķi - "kurš vēlaizvien ir mūsu dzīvē, kuru meita sauc par tēti"... jo nav pat pateikts "mīlu" vai "mīlam", "cenšamies veidot kopīgu ģimeni". Varbūt tomēr zemapziņas signāls, ka izveidots tieši šāds teikums.....
06.10.2014 14:07 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Manuprāt, šīs attiecības un lomas ģimenē ir sagājušas totālā sviestā. Sieviete nezina kādai jāizskatās normālai ģimenei, kad ir viņa + vīrietis + bērns. Viņa ir piedzīvojusi tikai sieviete + vīrietis un sieviete + bērns variantus, un tagad nespēj saregulēt visas attiecības savā starpā. Tāpat arī vīrietim nav nekādas nojēgas, kādām ir jābūt attiecībām ģimenē, kur ir ne tikai sieviete, bet pavisam mazs bērns (pie tam - meitenīte). Jūs kopā darat ļoti daudz ačgārnu un pilnīgi nepareizu lietu attiecībā gan vienam pret otru, gan attiecībā pret bērnu. Attiecībām ģimenē ir jāplūst harmoniski un mierīgi, būtībā visi ģimenes locekļi mijiedarbojas un neviens nevienu nekur nesūta, nekaujās par otra uzmanību, neveido mākslīgu spriedzi savā starpā. Bērni normālās ģimenēs ir pašā centrā vienmēr abiem vecākiem t.i. nevis traucē un maisās pa kājām, bet vienkārši ir blakus, runā, smejas, dzied, spēlējas, nkibinās un nevienam ģimenes loceklim tas netraucē un neviens neuzskata to par nenormālu parādību. Tas, ka laika pavadīt divvientulībā vairs nav tik daudz, cik kādreiz - tas ir normāli, jauns etaps, jo nu ģimenē ir ienācis vēl viens cilvēks, kurš ir ne mazāk svarīgs vai otršķirīgs par visiem citiem ģimenes locekļiem. Nevajag mākslīgi kaut kā iespringt un izolēt bērnu. Bērman ir jābūt pa vidu visiem ģimenes notikumiem, sarunām un rituāliem - nu tā dabīgi, kā ēna, astīte, maza piekabīte, kas staigā nopakaļ pa pēdām un mācās, pēta un kopē vecāku attiecības. Nav normāli, ka bērns traucē kādam vai kādu tracina! Mācieties no dzīvniekiem - mazie uz galvas kāpj tēviņam, a šis tik pacieš vai vienkārši nopurina sīko, vai klusi aizvācās... Jo bērns ir bērns - viņa pasaule ir viņa ģimene. Un bērns izejot no istabas ir pārliecināts, ka vecāki vienkārši sēžu un gaida vinā atgriešanos istabā. Un tas ir normāli! Vēlāk mēs visi pieaugam un saprotam, ka vecākiem ir bijusi arī sava dzīve paralēli visam, bet tā ir bijusi tik nemanāma, ka bērni tam nepievērš uzmanību.
06.10.2014 17:10 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Kopumā, neizskatās, ka jūs tiekat galā ar savām lomām ģimenē un bērns tiek raustīts nepamatoti. Ieteiktu apmeklēt kādu ģimenes konsultantu un iziet kādu terapijas kursu. Un arī no svara ir tas, ka attiecības nav nokārtotas - neesat precēti, vīrietis nesaprotamu iemeslu dēļ vēlas strādāt ārzemēs tā vietā, lai rastu kādu alternstīvu tuvāk mājām, tad vēl viņa puika, kurš ir gana pieaudzis, bet, nav gana audzināts un gan jau arī ir greizsirdīgs, grib nedalītu tēva uzmanību, mīlestību u.t.t. Nu karoče - bardaks!... Paši diez vai tiksiet galā...
06.10.2014 17:21 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
karinjo, paldies par siltiem vārdiem!!!
06.10.2014 17:22 |
 
Reitings 727
Reģ: 01.08.2014
Autore ir ļoti pretrunīga vai nenormāli apjukusi un tapēc nesaprot, ko raksta, teksti no viena grāvja otrā.
06.10.2014 17:35 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Man rodas sajūta, ka lielākais finansu avots ģimenē ir vīrietis - un tas arī ir tas iemesls, kāpēc autore nešķiras, citādi loģiski nesanāk, jo te aprakstītas šausmīgas mokas gan no viņas, gan no meitas puses. Naudiņu vajag, vīrieti nē.
06.10.2014 18:16 |
 
Reitings 96
Reģ: 07.07.2012
Nu kaut ko lidz galam tu nestasti. No sakuma, tetis grib ar meitu but divata, speleties, pieradinat, un tad jau pamazam atkalajas, ka bernam ir bail no si viriesa un ka pats virietis par vinu slikti izsakas(izlaista, neaudzinata), censas vinu atstumt no Tevis un jums kaa paara.
Dazas gudras te saka, ka vajag veltit atsevisku laiku virietim, un nejaukt vinu tavos un meitas "ritualos". Ja jus esat gimene, tad virietim ar Tavu meitu vajadzetu but laabam atiecibam un virietim IR jaiesaistas, ir jaatbalsta gan mmeitu, gan Tevi. Un ja vins velas divvientulibu ar Tevi, tad vinam vajadzetu ari palidzet, lai tas notiktu ( sarunat aukliti, saorganizet bernam dienu, lai jus dienu varetu pavadit divata), nevis tikai parmest Tev un gaidit uz Tevi.
Ja Tu pati nebiji gatava so virieti ielaist meitas dzive, tad kapec dzivojat kopa un kapec meita sauc vinu par tevu? Kura ideja ta vispar bija, jo pec tevis Teikta, viniem nav izveidojusas teva un meitas attiecibas. Ja gribeji virieti brivajam laikam un izpriecam, tad nevajadzeja vinu ievilkt meitas dzive.
06.10.2014 21:10 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Autore, tu esi fantastiska mamma savai meitai, neļauj šim vīrietim to mainīt. Viņa rīcību un atieksmi neattaisno nekas.
17.10.2014 19:43 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits