Mīlestība pret bērnu.

 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Par situāciju: Man ir gandrīz 3 gadus veca meitiņa, lielāko laiku no grūtniecības līdz pat meitas viena gada jubilejai, audzināju meitu viena. Bez tēva blakus, tad iepazinos ar vīrieti, kurš vēlaizvien ir mūsu dzīvē, kuru meita sauc par tēti, bet viņš strādā ārzemēs tāpēc regulāri arī neesam līdzās, braukājam šurpu turpu. Kad ilgāku laiku neesam redzējušies, aptrūkstās jau sakāmais, nogurstu no sarunāšanās skype. Cenšos runāt pārsvarā kad meita guļ, jo nepatīk, ka tad kad viņa nomodā ir, nevaru viņai pievērst pietiekami daudz uzmanības, jo ja paralēli esmu ar meitu sarunas laikā, spēlējos un tā, tad no vīrieša puses ir neapmierinātība. Uzskata, ka tad lai iet viena spēlēties, ka var pagaidīt. Bet man tā nepatīk, jo manuprāt, tagad sēdēšanai pie datora un runāšana nevar ietekmēt to, kā es pievēršu viņai uzmanību vai lieku gulēt. Kādreiz, kad meita neomā vai apslimusi, ņemu sev līdzās gultā. Par to arī ir bijuši strīdi, jo tad dzirdu pārmetumus, ka man jau tikai viņa interesē, ka man visa pasaule griežās tikai ap viņu, ka viņai taču sava istaba. Arī pa dienu ir situācijas kad par to dzirdu pārmetumus, ka man neviens cits neinteresē kā tikai viņa. Tad nu man ir jāsāk domāt, vai tad tiešām man ir jājūtas vainīgai, ka es mīlu savu meitu un vēlos sev līdzās. Ka vēlos ar viņu rotaļāties cik vien atļauj brīvais laiks, ka vēlos viņu mīļot, glāstīt, teikt labus vārdus lai jūt ka mīlu, lai jūt ka mamma ir līdzās. Ka vēlos, lai viņai būtu laimīga bērnība ar mammīti, kura mīl, kura lolo, kura sargā, kurai var uzticēties. Vai tas ir tik briesmīgi, ka meita nāk pie manis pažēloties, kad kāds izdarījis pāri. Ik dienas meitai veltu vārdu ka mīlu viņu, ik dienas, noskūpstu viņu atmostoties un dodoties gulēt, ik dienas cenšos rotaļāties kopā, īpaši pēc bērnu dārza vakaru pavadot kopā ar rotaļām ar apskāvieniem. Dodamies gulēt ar šūpuļdziesmām. Kad palūdz, paguļu blakus. Kad bērns pastaigas laikā prasās opā, paņemu, protams, ne vienmēr, bet dažkārt, ar norunu, ka tikai nedaudz, līdz mamma piekusīs. Tā taču nav pārmērīga mīlestība? Brīžiem vīrieša dēļ sajūtos tā, ka savu meitu mīlu par daudz, jo man itkā visa pasaule griežoties ap viņu. Nē, man griežas arī ap citiem, bet manu prāt mans miesīgs bērns ir pirmajā vietā. Vai man par to ir jājūtas vainīgai viņa priekšā, ka tik stipri mīlu savu bērnu? Vai arī vienkārši jāsaprot , ka tā ir muļķīga greizsirdība pret manu bērnu?
05.10.2014 23:28 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
ninasskapis - pret viņa dēlu izturos tāpat kā pret meitu. Un kad viņš ir ciemos, tad pat ar viņu vairāk pavadu laika nekā ar meitu. Un ja viņam nebūtu mamma, tad mīlestība pret viņu būtu vēl acīmredzamāka, bet par cik viņam ir mamma, es nevaru aizstāt mammu, bet cik iespējams, tik ar viņu pavadu laiku. Tā kā nē, neatraidu, un neesmu atsvešināta, tāpēc, ja nezini nerunā.
06.10.2014 11:01 |
 
Reitings 5075
Reģ: 19.04.2013
Izlaaiju visu. Sakuma likas, ka ja, nabaga virietis, pec tam, tu mineji par tam berna bailem , sutisanu prom. Nu tas nav normali. Mamma tacu rakstija, ka nesez visu laiku ar bebi, ir viniem laiks pabut kopa, bet tas, ka mate zvana uzzinat ka iet meitai un virietim tas nepatik, tas ir normali ?
06.10.2014 11:02 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Ja vīrietis gribētu un jūs nostādītu pirmajā vietā, būtu atradis darbu Latvijā un būtu reāli kopā, jo šādām attāluma attiecībām jūsu gadījumā nav jēgas. Jā vīrietis vēlas regulāru seksu un kopā būšanu, nevis skatīties uz tavu cāļa mātes sindromu. Liekas, ka tev vīrietis ir vajadzīgs, lai tevi kāds uzturētu un tikai dēļ birkas, ja nespēj nošķirt prioritātes.
06.10.2014 11:03 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Ja tiešām viss ir tik slikti ar šo vīrieti (gan meita nervozē, gan viņš neuzvedas tā, kā gribetos), kas tevi vēl tur šajās attiecībās?
06.10.2014 11:07 |
 
Reitings 5087
Reģ: 01.03.2009
Manuprāt, Neons ir ļoti gudra mamma, tieši dzīvesgudra, jautā viņai, patiešām. Visas tās runas par greizsirdībām, sindromiem utjpr.. Vairāk konkrēti un sadzīviski. Jūsu problēma lielākoties ir tieši tā retā satikšanās, kā būtu, ja jūs būtu kopā diendienā un vairāk izjustu viens otru? Domāju, tad arī tas modelis veidotos skaidrāk, šobrīd tā nav nekāda stabilitāte, īpaši bērnam, kuram, kā jau Neons minēja, ir svarīga ierastā rutīna, ikdienas rituāli. Vīrietis ierodas reti, bet protams, kāpēc, lai bērns kaut kā diži tiektos pēc viņa, kaut kādā ziņā tas izjauc ierasto ritmu un bērnam jāsagremo, kas notiek. Jebkurā gadījumā viņa mazajā pasaulītē (mamma un es) tā ir pārmaiņa un stress. Ierodas kāds 'svešais', ar ko pēkšņi jādala uzmanība.. Protams, ar bērniņu var daudz runāt un skaidrot, kas ir šis vīrietis jums, kāpēc viņš pazūd un uzrodas, ka viņš ļoti mīl jūs utt., šobrīd bērniņš jūt vairāk intuitīvi to attieksmi.
06.10.2014 11:17 |
 
10 gadi
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Autorei iesaku arī turpmāk darboties ar bērnu neatstumt vīrieša dēļ. To saku tāpēc, ka dzīvē pietiekami esmu redzējusi.. Katrā ziņā nekāds zelta krāns starp kājām nav, lai tāpēc traumētu bērnu.
Bet kāpēc tieši tajā mirklī, kad runājies skype, spēlējies ar bērnu? Nevar pirms vai pēc sarunas izspēlēties? Reāla necieņa pret savu mīļoto cilvēku. Ja mazais pienāk kaut ko jautāt, tad atbildi vai paņem lai sēž klēpī un pati tad runājies ar savu vīrieti. Nav visu laiku jāizklaidē bērns tikai jāierosina uz spēlēm, lai pašam attīstās fantāzija.
Vēl dīvaini man škiet tik mazu bērnu censties "ieslodzīt" atsevišķā istabā. Cilvēks tomēr ir sabiedriska būtne un arī mazais cilvēks vēlas būt kompānijā. Savs stūrītis dzīvojamā istabā, kur pašam darboties un vajadzības gadījumā pieaugušie rokas stiepiena attālumā. Tāda jauka harmoniska kopābūšana.
Pie tam vīrietim pat pret miesīgu bērnu nav tāda emocinālā piesaiste un empātija kā mātei, ko vēl var gaidīt no vīrieša, kuram tas zemapziņas un apziņas līmenī ir sveša tēviņa bērns.
Runāt, runāt un velreiz skaidrot un runāt. Jo vairāk raus nost to bērnu, jo vairāk tieksies pēc mātes. Bērniem ir dabiski tiekties izzināt pasauli, ja jūtas droši par savu statusu un tad nemaz vairs tā māti "netur uz vakts", ja zin, ka jebkurā brīdī pieejama.
06.10.2014 12:30 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Marķīze - nē nē, es nerotaļājos ar meitu, kad sarunājamies skype, tad viņa cenšas tālāk būt no vietas kur mēs sarunājamies. Jo, tālāk viņa vismaz var trokšņot un dzīvoties, citādi dažkārt bijis, ka sarunājamies, mazā skraida pa māju, aiz prieka iekliedzās vai dzied priecīgā balstiņā, tad viņam liekas tas skaļi un dzirdu pārmetumus, ko bauro pa visu māju, ka neaudzinātā, bez maz vai nenormāla. Tāpēc, es cenšos vispār nerunāt, kad mazā nomodā vai mājās, jo visu laiku jūtams liels saspīlējums. Tāpat ir bijis, ka mazā prasa padzerties, tad tikai dzirdu no viņa lai pagaida puss stundu, nekas nenotiks. Manuprāt tas nav normāli, tad man viņa bez maz vai jāignorē, bet spēlēties nē, tad es nespēlējos.
06.10.2014 12:40 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
kad esam visi kopā, sirdī ir nemiers, jo redzu kā meita paliek nekāda, neredzu prieku acīs. Tāpēc es nesaprotu, vai tā ir pārlieku pieķeršanās meitai vai kas. Vai tiešām man jāignorē, tas kā viņa jūtas?


Noteikti NAV jāignorē!
06.10.2014 12:40 |
 
Reitings 11330
Reģ: 17.04.2012
Piekrītu becky.

Uzskatu, ka mammai bērns vienmēr ir pirmajā vietā. Un par kādu cāļa sindromu te runāts? Bērnam tikai 3 gadi, un jā, daža laba te jau izsecinājusi, ka nabassaite ar bērnu netiks pārrauta līdz 18 g.v. Ahā, tiešām labs ieteikums - bērnu prom un aidā vīrieti izklaidēt.

Piekrītu vienīgi tam, ka autorei vajadzētu mesties jaunās attiecībās, kad viņa būtu gatava uzņemties rūpes arī par vīrieti, bet par tādu, kas iemīlētu/pieņemtu viņas bērnu un netaisītu kaprīzes
06.10.2014 12:50 |
 
10 gadi
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Lianne,
Tak neņem galvā, būs gājējs, aizies.. Redz tu jūties vainīga un tāpēc runā, kad mazā guļ, tā vietā, lai paskaidrotu, ka bērni ir kustīgi. emocionāli utt. un tas ir normāli. Nenormāli ir tad, kad bērns kā lelle uz dīvāna spēj stundām sēdēt. Ir jābūt vietai un laikam, kad bērnam iztrakoties, lai izvadītu uzkrāto spriedzi un situācijās, kad jābūt "labai" uzvedībai, viņš spētu savaldīties (bērnudārzs, pie aukles, publiskas vietas utt.). Tiešām tā kā no mēness nokritis, galvenais, ka pašam jau paliels bērns. Laikam jau īpaši miesīga bērna audzināšanā nav piedalījies. It kā jau saprotu arī to vīrieti, jo man uz sava personīgā cukurdūkulīša izdarībām raugoties pieveras acis un pārņem svētlaimīga mīlestība, bet reti kurš svešs bērns patīk un netracina. Bet viņš ir pieaugušies un teorētiski spēj saprast un savaldīt emocijas, ja vēlas kopdzīvi ar Tevi.
06.10.2014 12:56 |
 
Reitings 899
Reģ: 10.09.2014
Lianne,
Atvaino par tiešumu, bet lasot tavas kā teikt sūdzības par vīrieti, man rodas jautājums, kāpēc esi kopā?Jo ir tieši jūtama Tava neapmierinātība ar situāciju un vīrieša attieksmi.
06.10.2014 12:56 |
 
10 gadi
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Jā, man arī rodas tie paši jauājumi, kas VIT@.
06.10.2014 12:59 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Vēlēšanās būt kopā un cerība, ka attiecības uzlabosies. Kaut brīžiem šķiet, tas laikam ir muļķīgi cerēt, tā jau visu dzīvi var gaidīt kad kaut kas mainīsies. Kad esam divi vien, tad jau viss ir ļoti labi, kopā ir labi, bet kad ir mājās, tad atkal man panesās tās nepanesamās mokas noskatīties kā meita nervozē, līdz ar to pati arī nervoza kļūstu. Sajūta ka eju kā pa viļņiem. Visu laiku ir tā cerība un doma, ka nevajaga pieņemt pārsteidzīgus lēmums, bet jācenšās visu uzlabot, kaut gan saprotu, ka tiešām viss mainītos tikai tad, kad būtu ikdienā kopā. Tad nu ceru un ticu, ka tad kad ikdienā būsim kopā, viss nokārtosies, jo tomēr to sajūtu ka mīl, nevar tik viegli pasviest maliņā.
06.10.2014 13:05 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
kāpēc esi kopā?


Iespējams bailes, ka dēl "piekabes" citu nevarēs atrast, iespējams bailes atstat bērnu bez "tēva" jau otro reizi, vai nevēlēšanās "tētiņus" mazajai bieži mainīt. Bet es ieteiktu mēģināt saprast, kur ir problēma, kāpēc bērnam viņš nepatīk. Vai tiešām tikai greizsirdība? Varbūt tiek pieļautas kaut kādas kļūdas? Varbūt ir jēga izrunāties ar bērnu psihologu? Varbūt ieteiks kaut ko, un būsiet visi trīs ideāla paraugģimenīte :)

Veiksmi! Galvenais, neatstāj situāciju nerisinātu!
06.10.2014 13:06 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
57days - bailes, ka dēļ "piekabes" nevarēšu citu atrast noteikti nav. Esmu domājusi, kā būtu ja būtu, tad es veltītu laiku sev un bērnam un neiespringtu par to, kad to citu atradīšu, kad būs lemts, tad arī iepazīšu. Iespējams es nojaušu, kā dēļ, bērnam viņš nepatīk, un tās ir lietas, ko diemžēl viņš pieļāva jau pirmajās dienās, kad bijām kopā. Jau pirmajās dienās sevi nostādīja kā autoritāti, kad viņai vēl nebija pus otrs gads, un domāju, pirmo iespaidu tagad nav tik vienkārši mainīt.
06.10.2014 13:16 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
vai ir zināms, cik ilgi vīrietis vēl strādās ārzemēs un kad jūs pa īstam sāksiet dzīvot kopā? manuprāt, tikai tad patiešām varēs novērttēt situācijas nopietnību un nepieņemt pārsteidzigus lēmumus, kā arī saprast, kas par lietu, un kāds vīrietis un bērns ir ikdienā viens otra klātbūtnē.
06.10.2014 13:16 |
 
10 gadi
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Vienīgais, kas tavos spēkos, ir mainīt savu attieksmi, jo vīrietis nemainīsies un ja mainīsies, tad tikai tad, kad viņam pašam būs tāda motivācija.
Atmet tās bailes zaudēt un vienkārši izturies pret abiem ar mīlestību. Skaidro kāpēc tā un tikai tā(ēšanas kārtība, trakošana, gulēt likšana utt.). Bērnu nevar iebāzt atpakaļ, lai padarītu nebijušu. Un tā tava ilūzija, ka ikdienā kopā esot viss atrisināsies- nē, tieši vēl vairāk visas problēmas saasināsies. Vai ieklausīties tevī un pieņemt situāciju jau ir vīrieša darīšana. Katrā ziņā, lai jums izdodas!
06.10.2014 13:21 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Šarlote_ jā, viņš tur vēlas strādāt aptuveni vēl pusotru gadu. Tāpēc, to visu saprast, kā būs varēšu tikai tad.
06.10.2014 13:21 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
Vai nu te konkrēti pūt pīlītes,lai tevi te nenoliktu, vai arī es nezinu,kas tev ir par vainu:
ko bauro pa visu māju, ka neaudzinātā, bez maz vai nenormāla.

Jo es neticu,ka vīrietis tā varētu izteikties par mīļotās sievietes bērnu, bet ja var, tad neticu,ka kāda normāla sieviete ar tādu paliktu..
Vai arī tu konkrēti dramatizē un pārspīlē...
Citādāk, es nesaprotu,kāda velna pēc tev to veci vajag- runāt tev nav par ko ar vņu, visu laiku bļauj uz jums un bērnu nervozu un čurājošu pataisa un tā tālāk un tā joprojām. Kā tur ir? esi kopā,jo finansiāli atbalsta?
Jo rodas iespaids,ka ne tev tas vecis vajadzīgs, ne tu viņam, ne viņš bērnam. Tik slikti par viņu izsakies,ka īsti nav skaidrs- par ko te vispār ir runa? šķiries un viss.
06.10.2014 13:22 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
kuru meita sauc par tēti, bet viņš strādā ārzemēs tāpēc regulāri arī neesam līdzās,

Un par šito tētošanu - kāpēc tu savam bērnam ļauj svešu vīrieti,kas bērnā izraisa paniku un kuru viņš redz tikai retu reizi, saukt par tēvu? Kāds tai tētošanai pamats?
06.10.2014 13:24 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits