Es rakstītu par to, ka mēs visi esam kā grāmatas. Esam cēlušies no baltas līniju lapas, kur katra līnija tiek aizpildīta ar jaunu teikumu. Šie teikumi ir mūsu nodzīvotās dienas/notikumi. Jo vairāk mēs darām, jo biezāka kļūst grāmata.... Bet nespriediet pēc tās vāka, jo citam tā ir nobružāta ar gadiem, bet citam tikko svaigi darināta.. Ielūkojaties saudzīgi dziļāk, saturā un iepazīsiet vēl neatklātas lietas, notikumus, pavērsienus.
:D nu īsāk sakot, noteikti nerakstītu tieši, bet piefantazētu, par to, ka mēs paši veidojam savas dzīves grāmatu....