Monas Lizas glezna Rīgā? ir, nav?

Kāda, kas ir bijusi, var man pastāstīt, ko dod tā nenormāli ilgā stāvēšana rindā, lai tiktu tuvumā gleznai, ko pēc tam varēs paskatīties no 20, labākajā gadījumā 7m attāluma, grūstoties ar ķīniešu un vācu tūristiem un caur stiklu?
Atzīmēties "vot, es biju Luvrā mākslu baudīt?"
Es nesaprotu, man patīk tukšas galerijas, kur mākslas darbam var iet klāt cik tuvu vien gribas, neviens Tevi negrūsta un tu to vari normāli novērtēt un izbaudīt.
Tas ir tā kā "bijām hokejā, tas nekas, ka pēdējā rinda balkonā un ripu nevarēja saskatīt, vismaz dzirdējām, kā fanu loža bļauj"?

Mums nācās stīvēties ar japāņiem,lai tiktu pie kaut cik normālas bildes

+++ Same here. Tikai galu galā biju tā vīlusies, ka nefočējos tās fonā. Nu nafig.. Es skraidīju pa visu Luvru, meklējot lielu gleznu. Kad atradu - gribējas bļaut, jo bija maza un tikt pie tās bija neiespējams. Japāņi ar saviem objektīviem l;idz zemei un tā maza glezna - krč nē, nav man selfijs ar Lizu fonā :D