Es teiktu taa - gjimenes esamiiba pirmaamkaartaam liecina par cilveeka speeju saprasties, iziet uz kompromisu, veidot un uztureet attieciibas, veidot piesaisti. Taapeec ir svariigi, lai tad, kad mees izaugam un aizejam no vecaakiem (kam vajadzeetu kalpot kaa gjimenes attieciibu paraugam naakotnee), mees atrodam kaadu otro pusiiti un izveidojam gjimeni. Normaala vesela personiiba, kurai ideaalaa variantaa ir abi vecaaki, braalji/maasas sho celju iziet visai harmoniski un seciigi. Ja cilveeks nespeej izveidot attieciibas, savu atsevishkju gjimeni, kad sasniedz to vecumu, kad vajadzeetu atbriivoties no vecaaku paspaarnes, tad kaut kas cilveekaa nav liidz galam kaa vajag nobriedis vai arii ir traumeets, salauzts kaa personiiba.
Pieaudzis nobriedis cilveeks nebaidaas no atbildiibas - ne no lauliibaam, ne beerniem t.i. nebaidaas un neizvairaas no gjimenes veidoshanas, kad ir taada iespeeja. Tachu, katrs nobriest shim solim individuaali...