Te man nāk prātā viens sens paziņa/draugs - viņš no pelēkas peles skolas laikā ir kļuvis par līderi vairākās dzīves jomās. Viss jau būtu forši, bet viņš gandrīz katru dienu liek postus un bildes Facebook un draugiem.lv - par to, cik daudz viņš savā dzīvē sasniedzis, cik augstu uzkāpis utt.
Apprecējās ļoti agri - lepojās, ka ir viens no pirmajiem savā vienaudžu lokā, lieki piebilst, ka sen jau ir šķīries. Tagad viņam ir draudzene, kas, kā izskatās, viņu dievina - nepārtraukti pie visiem viņa postiem un bildēm raksta, cik viņš ir lielisks, perfekts utt.
Bet vissmieklīgākais (un skumjākais) šajā visā ir tas, ka, nedod, Dievs, kāds viņam oponēs, kāds izteiks atšķirīgu viedokli vai viņu pakritizēs - viņš centīsies oponentu nolīdzināt līdz ar zemi, un ne jau ar gudrību - bet ar kaut kādu pārākuma apziņu, ar domu "re, cik es augstu esmu uzkāpis, Tev nav ne mazāko izredžu sacensties ar mani gudrībā". Reiz aizrādīju viņam par gramatikas kļūdām viņa postā, uz ko pretī saņēmu 10 garus, izsmeļošus komentārus, cik man dzīvē grūti, ka mani satrauc šādi sīkumi, ka nespēju filtrēt informāciju un uztvert būtisko un tā tālāk, ka tādi cilvēki, kā es, vienmēr dzīvē paliks "lejas galā", jo man nav līdera domāšana...
Un man tiešām nāk smiekli par to, cik ļoti cilvēks pārņemts ar sevi un saviem sasniegumiem, ka viņš pulcē ap sevi tos, kas viņu slavē un publiski "noliek" tos, kas viņam oponē. Viņš ir nervozs par katru komentāru, kas ir vērts pret viņu - un tas ir tik ļoti jūtams. Lūk, šo es saucu par augstprātību.
Tas nav nekas slikts, ka cilvēks ir lepns par saviem sasniegumiem, līdz brīdim, kad viņš, cenšoties izrādīt savu pārākuma sajūtu, sāk kritizēt citus par viņu "ne-sasniegumiem".
Man dzīvē 25 gadu vecums bija tāds svarīgs atskaites punkts. Varbūt jo īpaši tāpēc, ka nāku no daudzbērnu ģimenes, vecāki mūs, protams, nodrošināja, ar visu nepieciešamāko, bet skolas laikā nekad nestaigājām stilīgās drēbēs, ceļojumos tik pat kā nekad netikām utt. Un es nekaunos teikt, ka sasniedzot savu 25.dzimšanas dienu, varēju teikt - ka savā dzīvē esmu sasniegusi tiešām daudz. Un sasniegusi pati, bez ietekmīgiem vecākiem vai stabila finansiālā atbalsta no citiem. Un neuzskatu to par augstprātību. Un arī nekad nekritizētu kādu par sasniegumiem, ar kuriem viņš lepojas, ja šie sasniegumi būtu krietni mazāki par maniem.