Nu ok, un kā ar ceļojumiem? Visu dalāt uz pusēm? Katrs maksājiet par sevi?
Mums nav nekāds kopīgais maks, bet nekādas dalīšanas arī nenotiek, tur aptuveni nopērk bērnam pamperus un pēc tam pusi piedzen no otra, man tas šķiet dīvaini. Un omēr es uzskatu, ka par lielākiem pirkumiem arī ir jāvienojas. Tā tāda rēķināšanās ar otru. Protams, es varu sev nopirkt somu par 300eur un to otram neteikt, bet es netērētu tūkstošus kaut kādam hobijam, ja man nepaliktu pāri vairs nauda, par ko atpūsties kopā ar savu mīļoto. Vai arī tagad nenopirktu sev mašīnu par 5000, zinot, ka mēs, piemēram, krājam naudu dzīvokļa / mājas iegādei.