Guļu gultā un klausos, kā skan lietus. Meditatīvi.
Bija diezgan uzjautrinoša dežūra, šeit sācies Oktoberfest un tad katrā ciemā notiek miniversijas. Man trāpījās viens 18-gadīgs, ar pārsistu galvu un dažām lauztām ribām. Kā jau čoms, īdēja pie katra adatas dūriena, bet galvu tomēr salāpīju. Bet paši labākie bija viņa ģimenes locekļi. Tēvs, milzīgs lācis, izplūda asarās, ieraugot savu puiku. Paspaidīja man rokas pateicībā un prom bija. Pusstundu vēlāk ieradās jaunēkļa jaunākais brālis ar draugu, pilnīgā lopā, abi korī kauca, draudēja pamodināt slimnīcu, ja netiks pie brāļa. Paņēmu aiz rokas, un aizvedu pie brāļa. Šis sāka bučot manu pacientu un slienāt kā tāds mopsis. Raudāšana, protams, nerimās. Es ar māsām ķiķinu, pacients arī manāmi uzjautrinās. Velku prom apmeklētāju, nav parastā nodaļa, brāli redzējis ,laiks iet mājās. A šis paņem un sāk mani bučot un apķert par labo sirdi :D Nebūtu viņš dzēris un vēl nelabi smakojis, lai jau. Dabūju mainīt drēbes un pastāvēt ilgāk zem dušas. Lietojiet alkoholu prātīgi!
Tikko noskatījos TE, ļoti patika tieši koklēšanas sižets.
Tā kā derētu nosnausties. Un tad uzvilkt gumpeļus un pabradāt pa pielijušo mežu ;)