man bija ļoti interesanti lasīt katru komentāru, jo esmu walfordpedagoģijas bērns.
Rezultāts - esmu normāls cilvēks ar spēju loģiski spriest un darīt, protu rēķināt un visas pārējās lietas, ko meitenes uzskata, ka valdorfpedagoģijā neiemāca. Pa pļavu mums nelika skraidīt, bet jā, atceros starpbrīžus, kad pavasaros no pirmajām pienenēm pinām vainadziņus. Esmu gājusi gan valdorfpedagoģijas bērnudārzā, gan visu pamatskolas laiku, jo mana skola nepiedāvāja vidusskolas iespēju. Vienmēr, vienmēr ir bijuši stereotipi, piemēram, kad pārgāju pēc pamatskolas uz "parasto" skolu, klasesbiedrene interesējās vai esmu no tās skolas, kur mācās atpalikuši bērni. Mani tiešām skumdina, ka cilvēki nespēj pieņemt citādo, ja liekas, ka tu neesi tāds, kā visi, tad tu neesi normāls.
Par šo pedagoģijas metodi es varētu daudzām cosmo meitenēm komentēt un iebilst, taču, ja kāda ir ieinteresēta, tad vēstulēs varu plašāk atbildēt :)
Lai vai, es augsti cienu šo pedagoģiju un nav tā, ka Rīgas valdorfu bērnudārzs ir slikts. Ir divas būtiskas lietas - Ādažos ir brīvā valdorfu skola, kurā bērni tiek mācīti tiešām pēc īstākajām šīs pedagoģijas metodēm un kura ir arī tieši privātā skola. Rīgā ir valsts valdorfpedagoģijas skola, kurā paralēli standarta izglītības sistēmai, bērns apgūst daudzas un dažādas lietas, kā arī iemācās kā izmantot šīs pedagoģijas metodes mācoties.
Bērnam netiek uzspiests - ņem flomasterus uz skolu 1.klasē, pildspalvas utml. Viņu lēnām pieradina pie rakstības, sākumā iepazīstot formas, tās veidojot, zīmējot un vēlāk, kad skolotājs redz, ka bērns ir nobriedis pildspalvai, viņam tiek uzdāvināta tintes (īstās tintes!) pildspalva ar ko viņš tālāk izkopj savu rokrakstu. Tas nav tā, ka tagad hops un visiem vienā dienā ir jāmāk rakstīt. Katram tas notiek individuāli.
Šobrīd, strādājot radošā profesijā, kas nav saistīta ar mākslu, bet ar projektiem un ideju ģenerēšanu, es varu pilnvērtīgi izmantot tās zināšanas par dzīvi, ko man ielika šī pedagoģijas metode, to es ļoti novērtēju.
Vienmēr par šo pedagoģiju būs asas diskusijas, bet patiesos viedokļus var, manuprāt, sniegt tie, kas šo pedagoģiju ir piedzīvojuši, nevis tie, kas par to ir lasījuši vai kuriem par to universitātē stāsta. ;)