Valdorfa bērnudārzs/skola

Paldies, jums par atsauksmēm! Lai vai kā, lielākā daļa sabiedrības spiež uz klasisko izglītību, pati es uzskatu, ka tā ir morāli novecojusi. Es negribu, lai mani bērni izaug pēc standarta - ar vienādu domāšanu un pasaules redzējumu. Pēc novecojušiem izglītības materiāliem un izglītības standartiem - kas izceļ vienu un slēpj citu. (Konkrēti runāju par savu izglītību - kaut gan esmu pabeigusi ģimnāziju, es neuzskatu to par normālu, ka manā literatūras izglītošanā netika iekļauti tādi krievu klasiķi kā Tolstojs, Dostojevskis, Puškins un citi. To mums nemācīja vispār!) Un vēsture? Kas darās vēstures stundās? Tāpēc esmu alternatīvas mācību metodes meklēšanā.

kkk1-man loti patika ,ka redzeeju ,kaa beerniem maaca taisiit pusdienas,adiit,suut meiteneem uttBeerni raadija man daarzu,staastija par visiem dziivniekiem,kurus tur iespeeja apskatiit.Atceros,kaa pagaajusaa gadaa raveeju daarzu kopaa ar beerniem-likaas taadi loti saimnieciski,nopietni beerni.Man sii skola liekaas loti laba.

man abi berni iet Montessori bernudarza. pati esmu izpetijusi sho virzienu un esmu sajusma! Ja gribas zinat kaut ko vairak, vari droshi rakstit ;)

tip_tip, pastāsti lūdzu īsumā kas tas Montessori novirziens tāds ir :)

man gan pašai vēl bērnu nav, bet kad būs - jau zinu, ka izvēlēšos šādu netradicionālu variantu.

Bieži cilvēki nemaz nezina, ka valdorfskolas pamats ir antroposofija.
"antroposofija ir zinātne, kas visās jomās saskata kāda augstāka spēka ietekmi, un akcentē, ka zinātnei, reliģijai un mākslai jādarbojas kā vienotam veselumam, par pamatu ņemot garīgumu."
Rīts sākas ar lūgšanu.
Viņi gan saka "Antroposofijā ļoti liela nozīme piešķirta Dievam un Jēzum Kristum, tomēr vienlīdzības zīme ar reliģiju šeit noteikti nav liekama. "
Tomēr es to noteikti ierindotu pie ticībām, savādāka veida, taču tomēr ticība.
Ja jāizvēlas Valdorfs vai Montesori, izvēlētos otro. Taču arī radikāla pretiniece Valdorfskolai neesmu, stundās redzētais, lielā saikne ar ģimeni mācību procesā un vide ir daudz veiksmīgāk attīstīta nekā skolā parastajā.

smukadida

iekopeshu ko jau vienai maminjai nosutiju!
man loti patik, tas, ka berni pat nenojaushot iemacas tik svarigas lietas. piemeram, man dels pildspalvu tureja kulaka, apjautajos audzinatajai kaa lai vinjam iemaca turet pareizi. vinja teica, lai nesatraucos, piedavashot vinjam vingrinajumu, kursh palidzes. tas vingrinajums bija ar pinceti no viena trauka uz otru parlikt perlites. cik elementari ne? ar pinceti nav iespejams darboties, ja to tur dure, jatur taa kaa turam pildspalvu! Montessori pamatprincips ir tas, ka berns pats izvelas ar ko vinjsh grib darboties, nav taa ka skolotaja pasaka- tagad visi zimes vai kkaa tml. berni pashi izveleas kadus vingrinajumus vinji daris.

Manam brālim gan nav tik salda pieredze. Viņam ļoti vajadzēja iespringt, lai 7. Klasē pārietu uz RV1Ģ un uzskata, ka nekad nebūtu par ārstu kļuvis, ja turpinātu màcības šādā izglītības iestādē. Tas gan bija tik sen..pirms gandrīz gadiem 14. Līdz pamatskolai-es par. Pèc.. Vairs ne tik ļoti. Pati gāju tur pirmsskolā. Ir jau visam savi plusi, savi mīnusi.

Ir labas lietas standarta skolās, ir labas Valdorfa.

Tajās skolās vispār kaut ko arī iemāca? Rakstīt, rēķināt, zināt elementāru vēsturi vai bioloģiju? Pēc tā, ko nācies lasīt, liekas, ka tur disciplīnas nav nekādas, režīma nav nekāda, visi zīmē puķītes un skrien pa pļavu un tas arī viss. Nekādas reālas zināšanas netiek mācītas. Ar tādā veidā iegūtām zināšanām vispār var iestāties universitātē, teiksim, lai mācītos par ārstu?

Still, iemācīt jau iemāca, bet nu tādi Dabas bērni vairāk. Zinu gan tikai 3 cilvēkus, bet visi priecīgi, ka tomēr vidusskolā gāja "parastā." Bet tādas disciplīnas problēmas nav it kà. Viena meitene studē Londonā dizainu, nu tad jau var. :)

Diskusiju nelasīju, visu to labāko varu teikt par Valdorfa skolu. Bērniem tur atļauj būt personībām, neveido to domas pēc saviem standartiem. Tas ir vislielākais pluss. Ādaža Valdorfskola ir labāka par Rīgas Valdorfskolu, tas tā, starp citu.

Rīgā ir Valdorfa bērnudārzs, bet vecāki nemaz nenojauš, ka no tās sistēmas tur ne vēsts. Vismaz senāk.

Lasīju diskusiju ar ļoti lielu interesi, jo tēma ir ļoti aktuāla. Taču nevaru noturēties un vēlos šeit (ne gluži pa tēmu) atstāt savu komentāru.

Bērniem tur atļauj būt personībām, neveido to domas pēc saviem standartiem.

Es gāju parastā skolā un nekad neesmu izjutusi kaut kādu manas personības apspiešanu. Tieši otrādi, izglītība - tradicionālā, manuprāt, manī ir attīstījusi ļoti būtiskas rakstura iezīmes, kuras skraidot pa pļavu es nebūtu spējusi attīstīt. Kaut vai tieši tādēļ, ka mazs bērns nespēj apzināties nepieciešamību pēc vienas vai otras lietas ilgtermiņā. Pat ļoti bieži ir liela pretestība šo būtisko lietu apzināšanas procesā.

Un, arī esmu aizdomājusies par to pašu, ko Paris min savā piemērā no paziņu loka. Es nezinu, cik "kvalitatīvs" ir bērns, kurš šādi ar brīvo pieeju mācās. Jūs zināt kādu labu ārstu, kurš būtu mācījies šādā skolā? Vai kādu labu zinātnieku? Vai - vienalga. Kādu, kurš pārstāv spēcīgu un sarežģītu profesiju, kas nav arhitets, dizaineris un pārējie mākslinieki/dabas bērni? Augstskolas nepielāgojas šīm Valdorf-iestādēm. Kas nozīmē, ka cilvēks izlaidīgais, tomēr var ciest no šādas izvēles.

Bet tad atkal, ja bērns pats par sevi ir ļoti patstāvīgs un mērķtiecīgs, droši vien nav nekādu problēmu virzīt viņu nepieciešamajā virzienā. Un talants uz matemātiku, ķīmiju, fiziku jau atklājas pats par sevi. Tāpat, kā interese par mākslu un pārējam blēņām - vai nu ir un pieaug, vai nav un neparādās...
Nezinu, ļoti lielas pārdomas man tieši par šo tēmu. Laikam, ar vienu soli ciešāk turos par labu klasiskajai izglītībai. Kaut gan, jā - pati sistēma man nešķiet tik simpātiska, lai neapdomātu alternatīvas. Taču, šis šķiet tāds - no viena grāvja nākošajā - variants.

stellaglmr, es saprotu, ka tā tāda sīka blusa visā Tevis rakstītajā, bet nu tomēr nevarēju noklusēt... Tev ir kaut ir kaut mazākais priekšstats, cik spēcīgai loģiskajai un matemātiskajai domāšanai jābūt, lai kļūtu par arhitektu, par kuru Tu šeit tik rotaļīgi nievājoši izsakies....?

Nemaz nezināju,kas tas tāds ir,tāpēc izlasīju katru komentāru. Sākumā likās kaut kas -wow,bet jo sīkāk aprakstīja,jo vairāk sapratu,ka esmu par klasisko izglītību,kuru varētu uzlabot.
Vajag tos rāmjus cilvēkiem, vajag. Un radošumu jau neviens neapslāpē,visi izcilie mākslinieki līdz šim taču savu talantu nezaudēja. :)
Izskatās pēc lielas muļķošanās,ka bērnam pildspalvu noturēt māca ar pinceti un pērlītēm.

Luīzeluīze

Jā, zinu. Taču, Tu esi saskārusies ar arhitektūru Latvijā? Mums te nav ne tuvu tādas super prasības. Aktuālāk tas ir citās nozarēs - inžinierzinātnēs un būvinspektoriem, un tā tālāk. Latvijā arhitektiem tomēr nav obligāti jābūt izciliem matemātiķiem. Daudzi iegūst diplomu arī tāpat. Bet, jā - es saprotu, ko Tu vēlējies pateikt. Un piekrītu, ka tas bija piemērs, kuru varēju paturēt vien savā prātā. Kaut kā automātiski piemetās klāt.

Tas manuprāt atkarīgs no bērna arī. Gadu nodzīvoju Vācijā, pieskatīju 2 meitenes. Abas bija gājušas Valdorfa bērnudārzā, tur tie bērnudārzi tiešām super. Jaunākā meitene iet parastā skolā, turpretī vecākā meitene iet jau 8.klasē Valdorfa skola.. no sākuma gāja parastā skolā, viņa tur nejutās labi, viņai gāja grūti mācībās, utt.. sākot ar 5to klasi pārgāja uz Valdorfa skolu, meitene mainījās uz visiem 100%. Kļuva atvērtāka, mācības uzlabojās. Viņa vnk ir Valdorfa bērns ar citādāku domāšanu... viņa tur jūtās kā mājās. Manuprāt nav sliktas tās skolas, vnk jāskatās arī kādas viņas ir, jo tur, kur viņi dzīvo ir tieši vieta, kur aizsākās visas Valdorfu skolas tradīcijas un to skolu ir daudz, bet katra ir īpaša ar kko savu un ir jāatrod īstā un tad ir viss lieliski..
Piemēram viņas mazā māsa nu pa kam nebarētu iet Valdorfa skolā, jo tas nav priekš viņas..

Valdorfa skolā novēroju ka pārsvarā iet mākslinieku ģimenēs augušie bērni vai tādi, kuriem grūti iedzīvoties parastā skolā.

Interesanta teema...
Manaa pusee (Kanaadaa), tuvaakaas pilseetaas Montesori daarzinji nav paaraak labaa cienjaa. Iistos iemeslus nezinu, bet man kaut kaa arii nav palicis iespaids, ka shaada veida daarzinji ir tieshaam nopietns un veertiigs pasaakums.

Kopumaa par izgliitiibu varu teikt, ka paarlieku liela izlaidiiba, discipliinas, slodzes truukums ne pie ka laba arii nenoved galu galaa. Reaali varu saliidzinaat Eiropas izgliitiibu ar Kanaadas izgliitiibu - Eiropaa cilveeki ir zinoshaaki, daudz plashaaks zinaashanu loks, erudiitaaki, inteligjentaaki, jo pashos pamato beerni no beernudaarza laika jau ir gana noslogoti (gan skolaa, gan aarpusskolas - muuzikas skolas, maakslas skolas, sporta nodarbiibas u.t.t.). Un noteikti, daudzi tachu ir dzirdeejushi to, ka amerikaanji ir taadi pastulbi - biezhi vien nezina elemantaaras lietas no geograafijas, veestures, litertuuras u.tml... Pienjemu, ka tas arii ir shvakaas izgliitiibas deelja, jo nevienam neko neuzspiezh; skola ir tiiraakais fufelis. Topaa vairaak ir koledzhas, tehnikumi, nevis universitaates. Tas taads, mans subjektiivais redzeejums...

Izskatās pēc lielas muļķošanās,ka bērnam pildspalvu noturēt māca ar pinceti un pērlītēm.

Laikam no malas lasot un sabiedrība kopumā jūk Valdorfpedagoģija un Montesori. Man šodien ir slinkums gari un plaši rakstīt, bet nekādā gadījumā nevajadzētu vilkt paralēles starp abām pieejām! Jā, abas ietilpst alternatīvajā pedagoģijā, bet Montesori bija gan pedagoģe, gan ārste un viņas pieeja ir kaut kas pavisam cits kā Valdorfskolas, tā ir balstīta uz bērna attīstību pa vecuma periodiem - sensitīvajos attīstības periodos. Turklāt Montesori ir pirmsskolas bērniem līdz skolas vecumam. Tā ir vesela sistēma - rotaļlietas, attiecības, disciplīna. Tas, manuprāt, salīdzinot ar Valdorfu, un at ar parasti pii, ir liels lēciens bērna vecuma attīstībai.

Nezinu par citiem un ne mana daļa, bet manam bērnam, esmu pārliecināta, šī metode neder galīgi.

Kādu, kurš pārstāv spēcīgu un sarežģītu profesiju, kas nav arhitets, dizaineris un pārējie mākslinieki/dabas bērni?

Tāpat, kā interese par mākslu un pārējam blēņām - vai nu ir un pieaug, vai nav un neparādās...