Labrīt! Ienīstu vīra kaķi! Pagājušajā nedēļā viņš čurāja uz maniem apaviem, izmetu tos laukā. Visi apavi no jau tā speciāli veidotā paaugstinājuma skapī tika salikti tikko nopirktā apavu skapī, kur kaķis nevar tiem piekļūt. Tad viņš sāka man no pakaramajiem vannas istabā dvieļus lejā plēst un čurāt uz tiem. Nopirku lielu kasti, lai dvieļi tagad stāv kastē, nekas netiek karināts. Un šo sestdien tas kaķis nočurāja vilnas segu, kas bija nolikta uz dīvāna, glīti salocīta, ja nu gadījumā man pēkšņi paliek auksti, lai ir ar ko sasegties. Rezultātā vakar pirkām lielo kumodi visām segām, lai mums mājās nekur kaķis nevarētu pie auduma piekļūt. Esmu nogurusi no kaķa darbībām, jaunām mēbelēm arī vairs vietas nav, bet pārmācīt 8gadīgu dzīvnieku, ka viņa tualete, kurā katru rītu tiek mainītas smiltis, ir jālieto visu laiku, ne tad, kad uznāk noskaņojums, nemāku.
Bonusā esmu saaukstējusies, man nav balss, tāpēc ļoti ceru, ka darbā šodien neviens ar mani runāt negribēs.