Kā pārdzīvot..

Es attiecibu shkjirshanos videeji izcieshu 2 gadus. No malas neviens to nekad nevar pateikt, jo satiekos ar draudzenem, smejos, skrienu, eju uz aerobiku, meginu ieviest jaunas emocijas sava dzive, bet jaa 2 gadi ir tik ilgs laiks, kamer sevi klusiba shaustu un mekleeju vainu un ka butu, ja butu... BET parasti meginu no visam kljudam macities, lai nakamas attiecibas ir izdevushas un labakas un beidzot tas ir noticis. Varbut pienjem sho visu kaa sevis audzinashanas stundu, nesalidzini ar ko vinja bija labaaka, bet ko tu nakamreiz darisi savadak, lai virietim neratsos velme pameginat "citu" garshu.

Es arī ieteiktu psihologu vai psihoterapeitu, ja reiz pati atzīsti, ka centies, bet tik un tā ir grūti pašai tikt ar savām emocijām galā.

Būs labi! ;) Galvenais turies! Un varbūt neesi pilnībā strikti pret iepazīšanos ar jauniem cilvēkiem, nav jau uzreiz jābučojās vai gultā jāliekās... bet kas zina, varbūt kāds var tomēr tavu prātu kaut nedaudz atslēgt no tā, par ko negribi domāt.

Es jums no sirds pasakos, jūs visas kā labākās draudzenes man šovakar. Mājas es nesēžu, man ir lieliskas draudzenes, bet problēma jau ir tā,ka domas neatlaižu..sirds turpina sāpēt..
Jūsu padomi patiešām man liek kaut ko pārdomāt, liels paldies jums cosmietes !

Ja jūs meitenes tikāt pāri,es esmu tāds pats cilvēks, un man arī kaut kad būtu jātiek..centīšos pievērsties pie tā ka sevi arī mīlu,nevaru sevi tā bendēt :( Es biju pārāk laimīga, un labās domās par ''mūsu'' tā laika iespējamo nākotni..

Es Tevi pilnībā saprotu. Man bija tàpat.

Ahh, kā es Tevi saprotu. Man bija tāpat. Bet tagad, kad pagājuši jau vairāk kā 5 gadi, vispār vairāk nav emociju par šo cilvēku, protams, atmiņas ir, bet tās ir izbalējušas. Tagadne ir mīlestības pilna un viss ir forši.
Kas palīdzēja? Laiks un cits vīrietis. Manā gadījumā, pat klubos esot, domāju par viņu, likās nu nekad, nekad neaizmirsīšu, tagad smiekli nāk par to :D
Tā kā, turies, būs labi! :)

Nevajag jau tagad meklēt kaut kādu lielo mīlestību, vienkārši atrodi sev puisi, ar kuru kopā ir labi, kam Tu patīc, kas Tevi lutina. Man tās vienmēr ir bijušas vislabākās zāles pret šķiršanās pārdzīvojumiem.

Ja Tu tiešām jūti, ka bijāt dvēseļu radinieki, tas iespējams pavisam nekas nepāries, bet ar to varēs sadzīvot. Man pašai ir tā, ka, lai cik attiecībās nebūtu bijusi, esmu pat divreiz apprecējusies ar vienu un to pašu vīrieti, bet tik un tā ir viens cilvēks, kura vārdu dzirdot, man iekšā kaut kas sastingst, kārtējo reizi mazliet nomirstu, un, man liekas, man, domājot par viņu, vienmēr būs tā, bet tas nebūt nenozīmē, ka būsim kopā. Ka vēlos to. Vienkārši ir kaut kāds klikšķis, kas atstājis neizdzēšamas pēdas. Tā var būt, bet dzīve ar to nebeidzas.

Tāda sajūta, ka uzrakstīji par mani ..
Labprāt gribētu atrast to brīnumrecepti, kā aizmirst, kā izdzēst no prāta, kā iznīcināt jūtas... kaut atzīšos klusībā vēroju kā viņam iet, ko dara, pētu soc, portālus, bet ar prātu jau saprotu,ka tas jau tikai visu iedzen strupceļā. Bet es dzīvoju tālāk, kā jau minēja, draudzenes un prāta nodarbināšana ir vienīgais kā mazliet to visu apslāpēt. Bet rīti un vakari, ceļoties un ejot gulēt vienmēr ar vienām domām. Citu cilvēku sev fiziski neredzu sev blakus, vēl nevaru pielaist klāt.. Es lieku cerības uz laiku, ka tas palīdzēs..
Turamies! ;)

es nemeloju mums bija viss perfekti, dvēseļu radinieki, tapēc ir tik sāpīgi, liekas, ka nekad vairs ta nebūs

1) dvēseļu radinieki vēl nenozīmē, ka perfekti kopdzīvē un paliks kopā uz mūžu. es ar savu soulmeitu izšķīros, vairs neesam kopā, tomēr draudzību saglabājām, tieši dēļ tā, ka esam dvēseļu radinieki. varbūt to grūti saprast, bet tā notiek.

2) jaunā meitene nav labāka. vienkārši pret tevi jūtas bija apdzisušas un viņas vietā varēja būt jebkura, trāpījās viņa.. tam nav nekāda sakara ar tevi.

3) nekad vairs nebūs kā agrāk, tas tiesa. bet kad tiksi pāri sāpēm un tomēr ļausies jaunām attiecībām, būs forši, tikai savādāk. nevajag ar varu sevi spiest uz attiecībām, bet ļaut tam notikt dabiski, tad būs viss ok.

Diez vai tavs bijusais un ta meitene domaja par to, ka tu tiksi sapinata. Tad vai vini abi ir pelnijusi tavas skumjas un asaras? Priecajies, ka tiki no tada kretina vala laicigi - pirms berniem, kopigiem ipasumiem, kazam... Vari vien pateikties tai meitenei, ka paglabusi tevi no tada nozelojama viriesa.

Priecajies, ka tiki no tada kretina vala laicigi - pirms berniem, kopigiem ipasumiem, kazam... Vari vien pateikties tai meitenei, ka paglabusi tevi no tada nozelojama viriesa.

Tipiski. Ja pametis, tad uzreiz nožēlojams kretīns. A ko tam puisim bija darīt, ja viņš, teiksim, ir sastapis meiteni, ar kuru ļoti vēlas būt kopā? Ja viņš ir iemīlējies? Palikt kopā ar autori tikai tāpēc, lai viņu nesāpinātu?
Jā, nebija pareizi autori krāpt, bet visi savu reizi rīkojas ne visai pareizi, bet vai tāpēc uzreiz kretīns?!

Nebija viņš kretīns, otra vnk bija labāka par tevi. Samierinies.

Piekrītu cormeum.

Patīk ^^2 viedoklis :) piekrītu...

Nav viņa ne labāka, ne sliktāka, un arī čalis nav kretīns. Jācenšas pieņemt, ka dzīvē vnk tā notiek un viss, jādzīvo tālāk. Jā, sakumā jūties kā nekam nederīgs koka gabals, bet ar laiku viss pāriet, katram gan tas laiks ir individuāls!
Nesen kaut kur internetā lasīju par tēmu krāpšana, izlasīju kur viena sieviete pati pieķēra vīru ar mīļāko, un par šo faktu noklusēja, (laikam jau var teikt, ka noklusējot arī piedeva), viņas rīcība bija sekojoša - viņa sāka pilnveidot sevi, neizpostīja visu mirkļa vājumā, kaut gan viņai tāda doma bija, bet kad bija pilnveidojusi sevi, kļuvusi savādāka, vīrietis atvadījās no mīļākās, jo atklāja, ka viņam mājās ir sieva, kura kaut kā brīnumaini ir pārvērtusies, novērtēja to, šis ir stāsts par to, cik dažādi esam.