TIEVĒTĀJAS III

jaukums, ļoti nīkulīgi tiek audzināt, zin saprotams, jo nav jau arī pašiem paraugi, man klasesbiedri dzīvoja dzīvokļos, laime bija ka kādam bija lauki, bet principā bērnība tāda pa māju un rajonu. Bet mēs bijām īsti dabas bērni, tikko savu draugu izvadāju pastaigā pa savu bērnības dzīvesvietu un uzreiz teica, ka man pamatīgi veicies bija, jo daba skaista, ir kō sīkajiem darīt.

bērnība bija šausmas un arī skolas laiki bija šausmas, man bija paveicies, ka tajā laikā biju caurbira, bet vielmaiņu sabojāju laikā, kad badojos un ieturēju visādas stulbas diētas... tagad viss, ko apēdu, nāk labumā, diemžēl. Nu neko, būs cīņa ar sevi visas dzīves garumā.

Kampanella, malacītis par vakardienu, esi labi turējusies. Bet man radās jautājums- bieži lasu, ka dzer PS.. Kāpēc, Tu aktīvi trenējies vai Tev vienkārši viņš garšo? Jo man liekas, ka tad, ja netrenējies, tad tās ir diezgan bezjēdzīgi uzņemtas kcal, ja tā var teikt, jo no viņa jau paēdusi droši vien nejūties? Turklāt, ja vien nedzer parasto PS, bet ar garšiņām, tad tur ir arī padaudz ogh, vai lietderīgāk nebūtu tā vietā apēst kaut ko?

hmm bērnībā ar lieko svaru man problēmu nebija. Kaut gan tika ēstas bulciņas, pa reizei kāda šokolāde, biezpiena sieriņi. Bet nu kustējos jau arī daudz - pa sētu tika skriets utt :D Uzēdos vairāk arī tieši skolas laikā. īpaši vidusskolā :D Jo tad man nebija pilnīgi nekādu aktivitāšu (pirms tam gāju tautiskajās dejās) Atceros katru dienu skolā apēdu bulciņu vai burgeri, plus vēl šokolāde, mājās tostermaizes ar daaudz sieru un majonēzi :D vakariņas protams un vēl vakarā tika ar draugu stumti čipši utt :D tad nu tiešām nav jābrīnās kā es tā uzpampu :D

pēc tam attapos un sāku arī ar to nerīšanu vakaros, kas jau diezgan daudz deva. Tad sāku nerīt arī tostermaizes, bet vnk rupjmaizi ar siera šķēli. un tad jau sāku domāt par visu pārējo :D protams arī bulciņas un burgeri tika izslēgti. Un tas viss notika pamazām, nevis vienā dienā uzreiz. Un tā kaut kā. vēl cīnos ar saldumu kāri. Bet arī jau ir progress, ja kādreiz varēju bez sirdsapziņas pārmetumiem iet veikalā nopirkt sev snikeru, svetlanu, tad tagad nē :D

Es nedomāju, ka kampanellai ir labs uzturs, nezinu, man šķiet viņa ēd tieši tā, ka var norauties agri vai vēlu, nepilnvērtīgi.
Jāēd ir normāli, uz augļiem un PS ilgi neizdzīvosi, norausies, es vismaz norautos točna ja tā ēstu...
Man pusdienās vajag griķus ar salātiem un vakariņās ar jāēd salāti, labs variants ir olu kultenis, sajūtas vieglas, neesi pārēdies un nemērdē sevi badā.

feline , vakar bijām sportot, jā, it kā dzeru pēc sporta PS, bet tomēr citreiz arī vakarā vienkārši tāpat. Dzeru es tikai bez garšas, man citi nepatīk. Nezinu, kad vakarā izdzeru glāzi vājpiena kefīru vai to pašu PS, tad vairs ēst negribās kaut kā. Kas tur slikts vinu lietot, tur taču OB, un garšas zinā jūtos labāk pēc viņa kā pēc biezpiena , piemēram. Bet nu es pamainu, negribas visu laiku vienu un to pašu, bet nu jā, bez PS, tunča , biezpiena un vājpiena kefīra, man vairs nav diži daudz varianti vakariņām ar OB, ok, vēl kādi dārzeņi glāt, kāds gaļas gabaliņš kādreiz.

gurri , man atkal liekas, ka pareizāk ir pa dienu ēst kaut ko no ogļhidrātiem un vakarā tad turēties uz OB. Un man pēc treniņa arī nemaz tā vairs negribās ēst. Kad nav trenins tad vienīgi vakaros grūtāk ir. Katrā ziņā, ja es vēl vakarā sākšu griķus štopēt iekšā, tad skaidrs ir viens, ka svars vēl nāks klāt. Katram jau ir savādāk, un tu arī daudz aktīvāk sporto.

Nekur nerakstīju ka griķi jāēd vakarā :)

Uj, sorry, es ātrumā pārlasījos, piedod. Jā, olas ar dārzeņiem ir labs variants, kad nebūs treniņš un gribēsies ēst, pagatavošu vakarā, paldies par ieteikumu :)

Bērnībā nebija problēmas ar svaru. Sāka pārādīties līdz ar vidusskolu. Visas manas draudzenes klasē bija ar labu vielmaiņu bet man viss gāja labumā. Es vienkārši ēdu to pašu ko viņas. Arī ar draugu tas pats. No sākuma ēdām vienādi un tad man bija klikšķis-nu kur, sieviete!! Tu neesi vecis, kāpēc rij kā vecis?! Secinājums-jāapzinās, ko konkrēti TEV jāēd, ka mans organisms nav tāds pats kā tavs. Bet tas jau ar vecumu atnāca.

Es vienmēr biju bijusi skaliņš. Svarā pieņēmos, kad sāku dzīvot ar savu vīru un ēst to, ko ēd viņš :D Iepriekš nevarēju pat iedomāties, ka es ēdīšu kaut ko ar majonēzi, vispār pretīga likās, bet viņam gandrīz visur klāt majonēze. Tad arī tas, ka bija jāsāk gatavot ēst abiem, bet ledusskapja nebija, līdz ar to žēl bija kaut ko atstāt katlā, jo sabojātos. Tā nu es pamazām dabūju tos +10kg.
Gribu atrast kādas sporta nodarbības par saprātīgām cenām. Ir ieteikumi? :) Kādas pilates varbūt..

jā, meitenes man tas pats bija, ka ēdu tāpat kā mans draugs, kurš svarā nepieņēmās :D kā arī ēdu kā manas tievās draudzenes, kurām ar nekas labumā negāja :D to, ka nevar tā rīt sapratu arī tikai tad, kad bija jau vismaz 10 kg plusā.

Bērnībā ēdu +/- ok.
Dārzeņi, augļi bija ikdienas ēdienkartē, mamma gatavoja, nebija pusfabrikāti, vienīgi par ko neesmu ar šī brīža prātu apmierināta, ka vecāki no pašas mazotnes mani pieradināja pie saldumiem. DAUDZ saldumiem.
Bet bērnībā bija vasarnīcas, kur pa āru dzīvojos, peldēt gājām utt garas, garas pastaigas kopā ar mammu vai visu ģimeni. Tāpēc tik ļoti patīk daudz staigāt. Esmu jau no mazotnes tā radusi.
Tad vēl dejošanas pulciņi periodiski u.c.
No 11 gadu vecuma līdz aptuveni 19 gadiem gan savu uzturu par veselīgu nenosauktu. Vecāki no agra rīta, līdz vēlam vakaram bija darbos, tad nu bija galvenais kaut ko ātri iedabūt kunģī.
Tad nu gāja visas bulciņas, pelmeņi, makaroni, pašcepti frī kartupeļi, cepti kartupeļi, tostermaizes, sviestmaizes ar desu/sieru uttt
Bet arī tad, mana vielmaiņa labi visu pārstrādāja un biju salīdzinoši tieva.
Vienīgi tagad, mati stāvus ceļas, domājot, kā es varēju katru dienu no tā visa pārtikt :D

Resna nekad neesmu bijusi, jo sevišķi bērnībā :D
Max svars man ir bijis 65kg. (1.77m esmu) Divas reizes. 1.reiz - uz slimības, zāļu rēķina; 2.reiz galviņā šis tas aizbrauca un uzēdos.

Ja neskaita tās 2 reizes, kas katru reizi bija ap gadu (pakāpeniski svaram krītoties), zem 60 kg vienmēr ir bijis :)

Man gan cik atceros 14 gadu vecumā svars bija 63kg(tas arī bijis lielākais)...tad arī sāku saprast ka kaut kas jādara lietas labā...un jau ļoti daudzus gadus pieturos pie sev ideālā,un ex draugi ar kuriem dzīvojusi kopā nav iespaidojuši svara kāpumu :)

Par piena spēku runājot,es viņu ļoooti reti kad dzeru,jo tās ir papildus kcal manam uzturam,tā vietā izvēlos ēdienu - biezpienu vai sieru.

Mans uzēšanās stāsts :D

Bērnībā un skolā, arī augstskolā es biju absolūta caurbira. Bērnībā biju neēdošais bērns, bet skolas laikā gan ēdu kā vecis, jo dejoju un acīmredzot visas manas apēstās karbonādes palika uz deju grīdas. :D Augstskolas laikā biju skinny fat, jo dejošanai īsti neatlika laika un uz citām sportiskām aktivitātēm skolas sporta stundas bija iedzinušas neaprakstāmu riebumu.
Mana pirmā uzēšanās notika diplomdarba rakstīšanas periodā - izlaistas ēdienreizes saspringta darba grafika dēļ, diplomdarba rakstīšana un mācīšanās eksāmeniem caurām naktīm, protams, visu dienu neēdot, absolūta ledusskapja izēšana nakts vidū... Ap augstskolas izlaiduma laiku tikai sapratu, ka bikses reāli kļuvušas par mazu, pirms tam vispār tam nepievērsu uzmanību un neievēroju. Tad arī sāku kaut ko vairāk lasīt par veselīgu uzturu, tievēšanu, pati kaut ko sāku pielietot, atkal viss atgriezās normas robežās un iepriekšējā pieredze aizmirsās. Bet vielmaiņa jau bija sabojāta. Līdz ar to, kad sāku dzīvot kopā ar draugu un kā jau meitenes minēja, ēst to pašu, ko viņš un gandrīz tikpat daudz, svars atkal kāpj atpakaļ un šobrīd esmu savā lielākajā svarā un izmērā. Principā, kad kampanella raksta par savām attiecībām ar tievēšanu, es viņu ļoti labi saprotu, jo ir diezgan līdzīgi. Nav tāda stingrība raksturā, ar visiem, tajā skaitā ar sevi, gribas pa labam, pa mierīgo, tā maigi un nesāpīgi, bet...

Es jūtos un arī izskatos daudz veselīgāka tagad, kad dzīvoju privātmājā - svaigs gaiss, blakus mežs, ezers, komforta ziņā nav atšķirības no dzīvokļa, jo gāzes apkure un zāli pati nepļauju, sniegu netīru, baseinu netīru pati un plus man ir kārtīgs suns, kas ļoti palīdz noņemt stresu, ja tāds ir.

Kamdēļ jāresnē līdz pluss 10, lai saprastu, ka tā turpināt nedrīkst? Es tiešām to nesaprotu! Man diskomfortu sagādā jau tas, ka redzu, ka kājas mazliet no tonusa ārā./piespiedu dēļ/

Tāpēc, ka kādreiz mani absolūti neinteresēja, kas ir veselīgs, kas ir organismam labāk, kā arī par kkādām kcal vispār neko nezināju. Ēdu, dzīvoju kā vēlējos. Ja gribēju čipšus, tad arī ēdu. Jutu jā, ka bikses kļūst ciešākas :D Bet likās, ka tāda es vnk esmu un tur neko nevar izdarīt - redz pie kā noved nezināšana :D Protams nebiju sajūsmā par savu augumu (arī tagad neesmu :D) Bet blakus vienmēr bija cilvēks, kas izsaka vienalga komplimentus, kas mīl un tāpēc arī likās, ka nemaz jau nav tik traki :D

Visu laiku svēru zem 60 kg, bet brīdī, kad uzkāpu uz svariem, un tie rādīja jau 61, tad tikai smadzenēs nostrādāja tas, ka tā nevar :D esmu 162 cm

Nu jā, ir jau meitenes, kuras noteikti nedrīkst svērt vairāk pat 49 kg. :D

Ārprāts, mums ar draugu remonta dēļ šobrīd sanāk padzīvoties pie vecvecākiem. Es, šķiet, pēc nedēļas ripošu ārā no dzīvokļa :D Mazliet jāsaņemas tomēr :D