Sveikas!
Vasarā dzīvoju Kiprā un iepazinos ar vīrieti, kurš ir padsmit gadus vecāks par mani.Izveidojās attiecības.Pirmo reizi mūžā mani neinteresēja ko teiks mamma un ko teiks draudzenes.Viņas arī neko nekomentēja.Ja līdz šim domāju,ka mamma izteiksies par manām attiecībām un draudzenes tās pieņems, tad galu galā ir sanācis otrādāk.Kopš uz kādu laiku esmu atgriezusies Latvijā - mamma ir sākusi cienīt manu izvēli un to lieki nekomentē. Toties draudzenes atļaujas izmest pa kādam teikumam kā..Cik žēl,ka neiepazinies ar man pazīstamajiem puišiem,tagad visi ir aizņemti. Un vai tu bērnus negribi? Jāpiebilst,ka abām ir ģimenes un viņas ir vecākas par mani.
Ka atbildu ka nē...Bērnus es negribu (domāts tuvāko gadu laikā), viņa man atbildēja...Gan jau,ka pēc gada,diviem gribēsi..Uz ko es - nu,nedomāju viss.
Ko es ar šo visu gribēju teikt...Kipra bija labāk,viņiem nav tāda judgment kā mums latviešiem.Dzīvot man tas netraucē.Draudzeņu padomos un ieteikumos klausīties nedomāju, jo pati esmu atbildīga par savu laimi un esmu laimīga! :)