Sveikas,
Situācija tāda, ka jau kādu laiku domāju mainīt savu darbu, jo šis nu galīgi vairs nepatīk. Pāris dienas atpakaļ atradu perfektu darba sludinājumu, vakar jau sacerēju motivācijas vēstuli, domāju, ka šodien varētu nosūtīt. Cerības viņu dabūt, manuprāt, ir, kaut arī nepamet sajūta, ka "lecu augstāk par savu pakaļu"
Bet tieši vakar ar puisi runājām par ģimenes plānošanu. Viņš saka, ka ļoti vēlas mazuli, par ko esmu sajūsmā, jo pati arī to ļoti vēlos. Pirmo reizi viņš pateica skaidri JĀ, ES TO GRIBU, ĶERAMIES PIE LIETAS. Iepriekš vienmēr bija tikai "varētu jau", bet nekad neizteica šo vēlmi tieši un skaidri, kā arī nepateica savus rīcības motīvus. Vienmēr likās, ka viņš bērnu kopšanas atvaļinājumu iztēlojas, kā garu manu atvaļinājumu. Lai vai kā, tā tomēr nav un nolēmām, ka jāķerās pie darba. :)
Un tad rodas sarežģījums dēļ darba - vai man pieteikties tomēr uz to vakanci? Protams, nav garantija, ka mani pieņemtu, bet, ja tomēr pieņemtu un es pēc mēneša paliktu stāvoklī...
Kāds ir jūsu viedoklis?