Vakar biju apciemot draudzeni un apsveikt ar jauna mācību gada sākumu. Biju "lieciniece" diezgan nepatīkamai situācijai starp viņu un viņas draugu, kas izraisījusi manī pārdomas..
Kopā viņi dzīvo, liekas, nu jau vairāk kā gadu. Vienmēr abi sēž, mīļojas, čubinās.. Vienvārdsakot, viss ir forši, kad viņu starpā ir miers. Arī vakar.. Līdz brīdim, kad sākās strīds abu starpā.. Tad viņas puisis burtiski paliek kā cits cilvēks!! Viņš kliedz un saka viņai tādus vārdus kā - Man jau sen ir vienalga par Tevi, meklē sev citu dzīvesvietu jau tagad, Tu man esi tukša vieta!
Bet, kad abi salabuši, tad atkal saka, cik viņa svarīga, mīļa utt.
Sēdēju un brīnījos.. Zinu, ka ir cilvēki, kuri dusmās var izkliegt jebko, kad nomierinās, tad "aizmirst", ko teikuši un kā otru sāpinājuši.
Kādas ir jūsu domas? Tādā situācijā vīrietim tiešām nav jūtu vispār vai tomēr ir, tikai, kad dusmīgs, nevar savākties!??