Es labprāt liktu piedzīvot dakterim Krasnovoļskim to, ko viņš lika piedzīvot man. Vecais kraķis! Attieksme drausmīga! Viņam viss iet kā pa konveijera lenti. Špricīti mazo. Es saku, ka man nevar mazo, jo pirms 2 nedēļām operēja citu zobu un tur ņēmās ļoti ilgi, jo man saknes zobiem plakanas un šķības. Saku, lai apskatās datorā manus rentgenus. Šis saka, ja viņam nevajagot, te nav nekas tāds. Iešpricēja. Gāja strādāt pie citiem klientiem (kamēr šprice iedarbojas). Es gulēju kādas minūtes 30 un jūtu, ka tā anestēzija sāk pazust. Viņš piegāja vēl pēc minūtēm 10. Es saku, ka jūtu, ka anestezijas jau tik pat kā nav. Viņš saka nekas, nekas, te ātri. Nu ko...ņēmās kādu stundu jau "pa dzīvo". Es biju jau viscauri slapja un no dīdīšanas tajā krēslā man pārplīsa jaunās džinsu bikses. Bet izrādījās, kad viņš sāka raut zobu ārā, saknes nolūza (tāpat, ka es stāstīju jau bija iepriekšējā reizē) un viņš pusstundu meklēja to sakni! Rezultātā viss purns tā sapampa, ka pēc tam pat rentgenā to sakni nevarēja redzēt. Pēc 2 nedēļām aizgāju uztaisīt rentgenu, jo bija aizdomas, ka tā sakne tur tā arī ir palikusi. Jap! Mana ortodonte bija šokā, gāja lamāties ar Krasnovoļska kungu. Viņš sāka stāstīt, ka tā būs ļoti sarežģīta un traumatiska operācija, ka būs jāgriež lauktā daļa no smaganas, tad jāšuj atpakaļ. Ortodonte teica, ka viņam laikam galīgi nav kauna un tā atstāt nevar, iesāktais darbiņš jāpabeidz. Rezultātā vēl pēc pāris dienām gāju pie viņa griezt to sakni laukā. Šoreiz viss bija kārtībā un attieksme krietni savādāka, bet nevienam neiesaku pie viņa iet.
1352
