Neviens neapsaukās par urlu un okupantu cilvēku, kurš tāds nav. Ja krievs ir kaut cik iejuties latviešu vidū, viņam šādus apvainojumus nav jāklausās. Pat ja tie tiek izteikti, viņš tos neizjutīs kā sev veltītos.
Man ir grūti saprast, vai tā raksta autors izliekas par nepārāk gudru, jo viņam tika pasūtīts šis raksts no SC puses, vai viņš vienkārši tāds ir.
Mums, Latvijai, ir problēma. Ukrainai ir problēma. Daudzām valstīm ir problēma, kuras vārds ir Krievija. Es teiktu, ka tas ir mūsu pienākums būt uzmanīgiem, piesardzīgiem, sargāt sevi. Kā saka, sargā sevi pats, tad Dievs tevi sargās. Mūsu apdraudējums ir tādi krievi kā tas vīrietis no Ludzas, kurš iesaka visiem nesēdēt mājās, bet nākt "atpūsties" - iznīcināt ukraiņus. Vai, jūsuprāt, viņš, viņam līdzīgie Latvijas, Krievijas u.c. valstu krievi nerīkotos tāpat Latvijas gadījumā? Es nezinu, cik vieglprātīgam jābūt, lai neuzskatītu šādu agresīvu lielvalsts politiku, ko piekopj Putins, un šādus sazombētus cilvēkus, kā Ludzas iedzīvotājs, par apdraudējumu. Kā te jau iepriekš minēja, citām valstīm ir labāks karaspēks utt., citas valstis nav bijušas okupācijā (kas dod klāt piesardzību un ar ko var beigties pašreizējā situācija), citās valstīs nav tāds krievu daudzums pie mums, tāpēc, protams, mums IR piesardzīgāka attieksme pret krieviem. Kas tieši tur nav saprotams?
Pozitīvs nacionālisms varētu sākties tad, kad šeit nedzīvotu tādi krievi kā tas vīrietis no Ludzas. Ja jūs domājat, ka šādus te, atļaušos teikt, nezvērus var pāraudzināt ar labām metodēm ("gribi krievu valodu kā otro valsts valodu? nu ņem, mums nav žēl! gribi krievu skolas? droši, ņem! utt."), tad, manuprāt, jūs atkal esat naivi. Pirms Ukrainas situācijas es arī cerēju, ka šis viss beigsies tad, kad, atvainojos, vecā paaudze nomirs, bet tagad izskatās, ka konkrēto (pasvītrošu, lai mani nevainotu par visu krievu nīdēju - ne visi ir agresīvi, protams!) krievu agresija ir nebeidzamais stāsts. Un es nejūtos vainīga par to, ka vēlos pasargāt savu valsti, tāpēc, PROTAMS, es uzskatu, ka vajag domāt par to, kādu pieminekli nojaukt, kādu valodu neizvēlēties par otro utt. Saprotams, ka tam visam līdzās vajag arī pozitīvo - vajag veicināt latviešu kultūras utt. attīstību, manuprāt, jāsavieno, jūsuprāt, "negatīvo" nacionālismu ar pozitīvo kopā.
Par iejušanos - varbūt tāpēc, ka viņš šeit dzīvo? Ja kas nepatīk - lūdzu, uz Krieviju, uz valsti ar ntajiem sasniegumiem. Cieņa, pieklājība, sapratne par to, ka uz svešām (ja reiz viņš nejūtas piederīgs Latvijai) mājām ar saviem noteikumiem nenāk.
Man ir grūti saprast, vai tā raksta autors izliekas par nepārāk gudru, jo viņam tika pasūtīts šis raksts no SC puses, vai viņš vienkārši tāds ir.
visādu roku sadošanās ķēžu vietā labāk būtu savas tautas labā ar kko lietderīgāku nodarbojušies.
Iestāstiet, nacionālisti, savai tautai, ka nav jādzīvo saskaņā ar izmirstošo rietumu vērtībām, bet - jālaiž pasaulē bērni, kā to dara no Marokas līdz Indijai, un problēma atrisināsies pati no sevis - parakstus nevajadzēs vākt.
Mums, Latvijai, ir problēma. Ukrainai ir problēma. Daudzām valstīm ir problēma, kuras vārds ir Krievija.
Jurģis Liepnieks ir SC kampaņas vadītājs Saeimas vēlēšanām...
un tik pat uzkundzējušies citās valstīs.
Aii, kā man kaitina pasaules neiejaukšanās, gudrās sarunas, ka militārā palīdzība Ukrainai konfliktu neizrisinās, pasaule ir gatava tikai palīdzēt ar humāno palīdzību (kā lasīju komentāros, lai paši pamēģina ar maizes klaipu stāties pretī tankiem) un ar kredītiem (kāds brīnums!). Es domāju, ka tikai un vienīgi militārā palīdzība, pie tam ļoti liela, spētu palīdzēt. Komentāros arī izlasīju domu, ka, ja jau gudrās galvas uzskata, ka militārā iejaukšanās neatrisinās konfliktu Ukrainas gadījumā, tad tieši tāpat būtu arī Latvijas gadījumā. Izskatās, ka tā ir vispasaules akcija: iznīcināsim Ukrainu.. pēc tam varbūt vēl kādu valsti.. Jo reāli neviens negrib palīdzēt..