jā, es vispār apbrīnoju, cik ātri viss mainījās. tajos laikos tiešām pazūdi uz visu dienu, paēd kaut kur pie draugu omītes, vakarā līdz ar tumsu atvelcies mājās un vecākiem ne silts ne auksts. a tagad šie krīt panikā, ja bērns neceļ klausuli :D
tie tik bija zelta laiki. atceros, ka tad nešķirojām pagalmā puikas un meitenes. visi bijām viens dzimums un spēlējām kariņus un paslēpes, kazakus :D un ik pa laikam kāda mamma pa logu bļāva, lai nāk ēst. no rīta arī pirmais zvans no drauga vai kādam draugam: čau, tiekamies pēc 10 minūtēm pie poģīša? :D mazliet žēl, ka mani bērni to nekad nepiedzīvos, jo tiks sabojāti ar telefoniem, datoriem un xboxiem, ahhh