Nē, nu, es par tik radikāliem gadījumiem nemaz neņemos spriest - neesmu dzirdējusi, ka tādi spētu atrast kopīgu valodu arī ārpus gultas. Bet cilvēka seksuālās vēlmes pēc rozā briļļu perioda arī taču var mainīties (vai nemainīties), kāds sānsolis vai pat tikai noskatīts porņuks var vienam no partneriem pavērt plašākus apvāršņus, kam otrs var nebūt gatavs. Variāciju milzum daudz. Būtu kolosāli (bet gan jau arī neticami), ja šeit atrastos kāda, kas reāli nonākusi tādā situācijā savās attiecībās un spējusi tās ilgtermiņā saglabāt. Mani ļoti interesētu - kā?
Tāds abstrakts un vispārīgs Tevis rakstītais, bet teikšu par sevi - ja šie apvāršņi sevī neietver neko tādu, kā īstenošanu es uztvertu par mani pazemošanu, esmu atvērta idejām un to realizējumam, pati teiktu, ka esmu visai brīvdomīga. To, ko esmu ierosinājusi es, neviens no partneriem nav liedzies pārvērst darbībā. Ne viss ir atnesis lielu baudu, ir gadījies arī krietni vien izsmieties, piesarkt un pēcāk vēl laiku vienam otru ķircināt.
Savukārt, ja vīrietis ierosinātu ko tādu, kas šo manis pieminēto pazemojumu ietver, attiecības agri vai vēlu izirtu, jo, pat ja noraidījumam nesekotu atkārtoti mudinājumi, krāpšana u.tml., manī tomēr saglabātos sāpīgā oglīte - kāpēc viņam to vajag? Varbūt tas tāpēc, ka es savā dzīvē nenodalu: gultas dzīve un pārējā. Nezinu vai lasīji (šķiet, vasaras sākumā) pagaru diskusiju par porno un tā ietekmi uz sievietes lomu sabiedrībā. Mazliet novirzījos no pašreizējā temata, bet, jā, sasaistot ar toreizējo sarunu - es nespētu dzīvot ar vīrieti, kurš seksā vēlētos mani padarīt par lietu.