Man ļoti tuvi ir 40.- 50. gadi - film noir laiks. Dievinu filmu vizuālo stilu, šarmanto samaitātību, griezīgās melnbaltās gaismēnu spēles, ekspresiju, kur neeksistē labie/sliktie varoņi un katram ir savs skelets skapī un obligāti ir kāda iznīcīgu kaisli nesoša femme fatale. Neiztrūkstoši vijīgi cigarešu dūmi, elegance, paliela doza cinisma un neiztrūkstošs aizkadra balss vēstījums. Protams, protams, visas filmas ar skābo, ironisko Hamfrija Bogarta smīniņu The Maltese Falcon, banalitāšu un klišeju sakultā kulta filma Casablanca, tāpat The Big Sleep. Arī jau pieminētais Orsons Velss ar Citizen Kane, To Catch a Thief- viena no manām mīļākajām filmām ar Grace Kelly liktenīgās blondīnes lomā.
No 50.gadiem, protams, filmas ar James Dean - Rebel Without a Cause/b]- vizuāli agresīva, dumpīgas enerģijas caurstrāvota filma un East of Eden.- manuprāt, aktiera Dean unikāla spēja iemiesoties tēlā un raisīt līdzpārdzīvojumu savam nebūt ne ideālajam varonim (Starp citu, amerikāņu rakstniekam Steinbekam ir tikpat interesants romāns ar tādu pašu nosaukumu "Austrumos no Ēdenes") No 50.gadiem man patīk arī vesela plejāde filmu, kur Holivuda ironizē un nesaudzīgi šausta pati sevi a`la 'Holivuda par Holivudu - Sunset Blvd., In a Lonely Place un The Bad and the Beautiful - nesaudzīgs "sapņu fabrikas" Holivudas portrtējums.
No 60.gadiem patīk viss t.s. franču jaunais vilnis - Trifo, Godārs, Šabrols, Romērs, Renē, Varda u.c. No spilgtākajām, kas man palikušas atmiņā A bout de souffle, Tirez sur le pianiste, , Vivre sa vie (izcila aktrise Anna Karina), Pierrot le fou. Un, protams, protams, 60.gadu Itālija - režisori Antonioni, Viskonti, Fellīni..., kur katram ir savs neatkārtojams, spilgts rokraksts. Antonioni ar Blow Up, Zabriskie Point/b], Eclipse, Fellīni - ar Rocco and His Brothers - Dostojevska psiholoģisko mežģīņu manierē izviņkelēts kādas ģimenes brāļu daudzšķautņains savstarpējo sarežģīto attiecību samežģīts tīkls, tāpat karnevāliski krāšņā, jutekliskā, smeldzīgas traģikas pilnā La Dolce Vita, Nights of Cabiria, La strada - skaudra, nežēlīga, lakoniska filma, kur iezīmējas Fellīni mīļas tēmas - karnevāliskums, cirks visā tā smeldzīgajās un nežēlīgajās izpausmēs, dažādi butaforisku svētku elementi...
]\
490
