Ar dzīvi neapmierinātajām

Man kaitina...ka
...šodien esmu tik miegaina, neraugoties uz to, ka vakar bija salīdzinoši mierīgs vakars.
....ārā ir draņķīgi laikapstākļi
....mana otra mašīna jau 3 mēnešus ir servisā un joprojām nav atrasta detaļa. Pa šo laiku man gan tiesībām termiņš beidzies, gan autiņam tehniskā :D

Mna varbūt besī tikai šādi laikapstākļi, bet vispār arī tas ir nieks :) Tieši tagad biežāk aizdomājos un novērtēju, kā man tomēr ir paveicies ar labu veselību, normālu darbu un patīkamiem cilvēkiem apkārt.

Ina, ja jums kopā dzīvojot ir garlaicīgi, bet negribas šķirties, tad taču jārisina problēma un kaut kas jāmaina , nevis jāšķiras.

Es zinu, tāpēc arī rakstīju, ka gribu izrunāties, vai vinjs patiešām vēlas būt kopā, jo pēc visa man brīžiem pat šķiet, ka viņam nav īsto jūtu pret mani, ka varbūt nemaz nemīl, , bet varbūt tās ir manas iedomas tikai, varbūt vnk tā garlaicība ir nositusi visu, un tapēc tagad ir tādas šaubas...es vnk nezinu, tapēc gaidu, kad izrunāsimies, bet no otras puses ļoti baidos par to kāds varbūt varētu būt iznākums...:(

Es visu dienu no plxt. 8:00-17:00 esmu nosēdējusi istabā, pie datora sēžot blakus logam, lai vērotu pagalmu vai nepiebrauc interneta kompānijas mašīna. Un, protams, neatbrauca.
Es esmu tik nenormāli pārgurusi, izbesījusies, ka esmu pazaudējusi vienkārši no savas dzīves vienu dienu tupi sēžot. Man bija tik daudz darbi, ko darīt ārpus šīs istabas, bet es neko no tā visa nevarēju izdarīt. Esmu sasodīti dusmīga, ka man pat nav luste tagad kaut ko darīt, bet ir jādara.