Tas nestrādās, ja tu teiksi "Es sevi mīlu", bet tai pat laikā domāsi "dievs pas'", cik es esmu briesmīga. Piemēram, no rīta pucējoties tu tā domā, bet dienas gaitā tu paspēj nodomāt, ka tu esi tūļa, neveikla vai kaut ko citu, kas tai laikā neveicas.
Kad es uz sevi skatos spogulī (liela skaistule es noteikti neesmu), es vienkārši saprotu, ka es sevi mīlu. Ar stāstīšanu sev, man šķiet, neko nevar panākt, kamēr tu tam netici.