Oi...nu te jau nu gan veselu palagu varētu sarakstīt.
Neiedziļinoties - koļīja meičas f/b; man aiz muguras tikās ar bijušo; tad mani pameta, jo saprata, ka vēlas tomēr atkal būt ar bijušo; nepagāja ne mēnesis, kad atskrēja atpakaļ pie manis; tad atkal pameta mani bijušās dēļ; tad atrāpoja atpakaļ uz ceļiem un dievojās, ka nekad vairs nepametīs, ka zina, ka vēlas visu atlikušo mūžu nodzīvot ar mani, piedevu; uzzināju, ka esmu stāvoklī; lika man taisīt abortu; pameta; (zaudēju bērniņu) un nu atkal ir uzradies (un šajā posmā arī laikam ar bijušo vēl pēries).
Uzrakstot šo visu, man pašai ir pretīgi par to, ka esmu ļāvusi vecim sevi pataisīt par lupatu. Sākumā man viņš bija kā izklaide, bet ar laiku iemīlēju un tad piedevu tās krāpšanas un pamešanas ar domu, ka vairs neko tādu nepiedošu.
Bet redz, ka pat pēc visa, ko šis izdarījis, vēl turpinu ar viņu sazināties un domāju, ko un kā.
Es laikam vienkārši nemāku pateikt NĒ...vai arī negribu. Nezinu. :( Cik nožēlojami.