Čau! Man pēdējā laikā baigās pārdomas. Sajūta ir tāda,ka man kaut kas pietrūkst dzīve. Reāli padomājot ,man viss ir,normas robežās. Strādāju es labi atmaksātu darbu,man ir brīvdienas, mīļotais cilvēks,kas mani mīl un lutina,meitiņa superīga,māja,brīvdienas,tikko vēl nopirku sev jaunu mašīnu. Brīvdienas pavadu ar draudzenēm,vai ar mīļo un meitu,kad nav dārziņš un darbs.
Es nevaru saprats,kas man trūkst un kapēc pēdējā laikā jūtos slikti morāli.. Jums kādreiz tā nav bijis?
Jā, ik pa laikam tā notiek. Diemžēl, man ir nejauka rakstura iezīme nepārtraukti skriet pēc vairāk un labāk, ilgu laiku nemācēju vienkārši izbaudīt to, kas man ir. Tas prasīja ilgu laiku, bet beidzot es māku vienkārši apstāties un palūkoties apkārt, papriecāties. Citādi, dzīvei nav īsti jēgas.
Man tiesi taa bija sen atpakal pirms aizbrauksanas no Latvijas.Atceros veel, kaa sodien-iegaaju savaa nodalaa,paskatiijos apkaart ,un iedomaajos-taa dziive arii paies?So piemeeru staastu loti biezi,jo tiesi tas bija saakums visam...Man bija pilniigi normaala cilveeka dziive-nekas ,ne par daudz ,ne par maz ,un tomeer gribeejaas izrauties,paskatiities,kas "aiz seetas".Biezi domaaju-man tacu vareeja atteikt to braucienu,vareeja vispaar nemaz nebuut iespeeja braukt kaut kur-tagad liekas,ka visam tam tiesi taa bija jaanotiek.Varbuut arii tev veel kaut kas ir "ierakstiits zvaigznees taads",kam jaanotiek kaut kad driizumaa.
Varbuut dziive iestaajusies taada riktiiga rutiina?Tu gribi izrausties no taas aaraa?
Grāfien man šķiet,ka Tev trūkst tas, ka Tev nav pēc kā tiekties, nu par cik Tev viss ir.Tev pietrūkst ilgas pēc kaut kā sasniegšanas, iegūšanas.... lietām.... Tev pietrūkst tiekšanās pēc da jeb kā....
Varbūt pamēģini palīdzēt, da jeb kā, saviem tuvajiem, radiem, draugiem, varbūt darbošanās palīdzēs tikt vaļā no tām sajūtām.
Esmu tā jutusies. Toreiz palīdzēja aktīvāka darbošanās - jauns hobijs, atradu darbu, kurā man lielāki izaicinājumi, ar mīļoto izbraucām ceļojumā. Izrāvu sevi no rutīnas.
Nesaprotu, kāpēc vienmēr jāpiemin kaut kādas nabadzīgās valstis. Un? Vai tādas filmiņas atrisinātu manas problēmas, liktu manām skumjām izgaist? Man būtu jājūtas uzreiz superlaimīgai tāpēc, ka es neesmu tur, kur ir viņi? Es neesmu tur un tāpēc man nav tiesību justies slikti, jo viņiem iet sliktāk? Kaut kā stulbi.
Nezinu. Uz mani tādas filmiņas nekādu iespaidu neatstāj, jo manas problēmas un sajūtas no tā nemainās un nepazūd.
Skatīties filmas par to, cik slikti dzīvo citi? Nopietni? Man, piemēram, liekas briesmīgi, ja cilvēks jūtas labi tad, kad redz, ka citam ir slikti. Iespēju būt laimīgam nav jāmeklē citu nelaimē, bet gan sevī pašā, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
šķiet,ka Tev trūkst tas, ka Tev nav pēc kā tiekties, nu par cik Tev viss ir.Tev pietrūkst ilgas pēc kaut kā sasniegšanas, iegūšanas.... lietām.... Tev pietrūkst tiekšanās pēc da jeb kā....
vienmēr ir kaut kas pēc kā tiekties. Labi, varbūt nav, ja sēdi zelta krēslā kādā pilī un tev ir savs galms. Bet es te begirbu iesaistīt tikai tikšanos pēc naudas. Again - vienmēr ir kaut kas pēc kā tiekties.
1425
