Varu pateikt tikai vienu... Jebkuram ir pacietības mērs.
Jebkuru var izprovocēt, tas nav minūšu jautājums, stundu.. Situācija parasti tiek kāpināta, nokaitēta līdz baltkvēlei.. kad mērs beidzot ir pilns, tad roka pati ceļās. gribot negribot. Atliek vien cerēt, ka nebūs dūre pa žokli, bet plauksta.
Un nevajag atkal muldēt- es nekad, to nu gan nē.
Mani ir provocējušas, uzbrukušas, situšas , kodušas, bļāvušas utt. Ir sists. Vienmēr apzinoties ko var, ko nevar, cik stipri, un kur.. lai atdzesētu iekarsušo būtni.. Kaut kas ir jādara..