Es vienreiz biju.
Man bija tā: vajadzēja izģērpties plikiņam, tad iedeva tādas mazas papīra apenītes. Gulēt vajadzēja uz muguras. mati bija ārpus visas tās padarīšanas. neatceros vai vajadzēja griezties, laikam ne. Āplaistīja ar šokolādi, kura uz pašām beigām bija ļoti karsta un apdedzināja man roku, jo tas meičuks, laikam nesaprata, ka ja tajā bundžiņā ir maz šokolādes un liela liesma, ka tad ļoti sakarst. Ietina plēvē, segās ieslēdza mūziku un teica, lai paguļ!
Man, ja godīgi, nepatika.