Piekritīšu, ka katru reizi jau baigās dāvanas nevajag nest. Mani tas vienmēr ir atbaidijis, ka katru reizi puisis nāca ar kādu dāvanu. Sajūta tāda, ka viņš ar tām dāvanām cenšas mani uzpirkt. Protams, ir jau jauki, bet nejau katru reizi. Esmu saņēmusi rotas, kuras man reāli stāv kaut kur nobāztas, jo tādas savu mūžu nevilkšu, tā kā tas ir slidīgs gājiens, dāvināt kaut kādas rotas meitenei, ja neesi viņu kārtīgi iepazinis. Vienmēr biju sajūsmā par ziediem, uzreiz lika pasmaidīt. Mīkstās mantiņas arī ir saņemtas, it kā jau jauki un mīļi, bet tas vairāk patika, kad bija 16-18 gadu. Tagad neatteiktos no šampīša un ziediem vai mīļākās šokolādes. Tā kā var redzēt, ka meitenes ir dažādas, tev pašam jāsaprot, kas viņai patiktu, jo vienai var patikt arī sudraba ķēdīte ar kuloniņu, cita pasmaidīs un kaut kur mājās nobāzīs.