Man vienmēr bija licies, pirms nebiju vēl gaidībās, ka pirmais man būs dēliņš. Jo visām māsām un apkārt ģimenē ir tikai meitenes vairākumā. Tad nu likās, nē, man gan būs dēliņš.
Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, tam vairs nebija nozīmes - kāds dzimums, jo ļoti mīlēts tiks tāpat, vai puisītis vai meitenīte. Kad jau bija 18.ned., man daudzi teica - izskatās, ka būšot meitenīte. Tā nu galvā arī iekalās, ka jā, laikam būs meitiņa. Viss jau itkā par to liecināja, kļuvu ļoti apaļīgāka, nekā grūtnieces, kuras gaida puisīti (tā vismaz runā, ka ja meitenītes gaida tad ir lielāks puncītis, nekā ja puisīšus gaida, bet es tam neticu vairs, jo katra ir individuāla). Bet pēc trim nedēļām man ārsts pateica, ka gaidu puisīti. Jutos nedaudz pārsteigta, bet pozitīvā ziņā, jo tik daudzi pieredzējuši cilvēki teica savādāk. Tā kā, tas ko saka citi - apkārtējie, ne vienmēr ir tas, kam jāpiekrīt un ir pareizi. Tāteikt, mana iekšējā balss no pašiem, pašiem sākumiem ir bijusi tā īstā un vienīgā. Puisīti arī gaidu, esam 29. nedēļā. Tā kā ieklausies dziļi savā sirdī un tā Tev pateiks priekšā. ;)
1004
