Kaapeec to nevar reguleet valsts?
Kas jāzina zemes īpašniekam
Tikmēr, kamēr zemes īpašnieks nav devis atļauju viņam piederošajā teritorijā medīt, tajā neviens šaudīties vai slazdus izlikt nedrīkst. Savukārt arī pats zemes īpašnieks, ja ir mednieks, nedrīkst tajā medīt, kamēr savu zemi nav deklarējis VMD kā medību iecirkni. Tas ir pamatnosacījums – medību iecirkņa deklarēšana un medīšanas atļauja.
"Deklarējot savu īpašumu kā medību iecirkni, ir jāuzraksta iesniegums VMD par vēlēšanos savu zemi apsaimniekot kā medību iecirkni. Protams, īpašumtiesības jāapliecina ar dokumentu – zemesgrāmatas, zemes robežu plāna – kopijām. Šos datus VMD ievada vienotajā datubāzē, lai medību inspektori zina, kur atļauts medīt," skaidro J. Ozoliņš. "Privātajā medību iecirknī drīkst medīt pats īpašnieks un tas mednieks, kuram īpašnieks ir devis atļauju."
Tomēr zemes īpašniekam jāzina, ka, nododot medību tiesības citam, pats zemes īpašnieks uz nolīgto laiku savas medību tiesības zaudē. Ja viņš vēlas daļu tiesību sev paturēt, piemēram, medīt zaķus vai bebrus, tas ir jāparedz līgumā.
Kolektīvā ir jābūt lai tiešām saskaņotu visas medības, jo nevar tā vienkārši braukt uz tuvāko mežu vai vietu kur vot redzēta tā stirna. Medību kolektīvi ja nemaldos katru gadu maina šīs medību vietas un ja vienu gadu tur ir atļauts tad nākamajā nav un tāpēc vajag būt arī medību kolektīvā lai vispār zinātu kur tu vari medīt.
Un atrodoties mednieku kolektīvā, katram kolektīvam ir zināms skaits zvēru cik ir atļauts nošaut konkrētajā gadā, tāpēc nemaz nevar tā iet un bliezt, visu ir jāsaskaņo.
Medību veidi
Pastāv individuālās medības un kolektīvās medības – medības ar dzinējiem. Individuālajās medībās var doties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir medību platība un mednieka apliecība. Piemēram, zemes īpašnieks, kurš savu zemes īpašumu ir reģistrējis VMD kā medību iecirkni, var nodarboties ar individuālajām medībām. Šajās medībās parasti nepastāv iespēja medīt lielos dzīvniekus, kuri pārvietojas lielās teritorijās, piemēram, lielie pārnadži – aļņi, staltbrieži, stirnas, mežacūkas, jo tie apdzīvo daudzu īpašnieku zemi. Lai tos medītu, medību iecirknim jāsasniedz noteikta minimālā platība, vismazākā tā ir stirnām – 200 hektāru, bet aļņu medīšanai jau nepieciešami vismaz 2500 hektāri meža platības. Individuālais medību veids ir arī medības ar slazdiem, piemēram, bebru ķeršana.
"Latvijā pašlaik ir 20-25 tūkstoši mednieku un apmēram 1000 medību kolektīvu."
Otrs medību veids – kolektīvās medības ar dzinējiem. Šajās medībās obligāti jābūt medību vadītājam, kurš koordinē un atbild par visiem konkrēto medību medniekiem un dzinējiem.
krista, tad vismaz izkontrolē kas un kā. Ir atbildīgie... Latvijā malumedniecība/maluzvejniecība iet uz urrā
509
