Vai patiešām tā koju dzīve ir tik šausmīga kā saka, vidusskola pabeigta tāpēc es rundenī sākšu mācīties, bet tomēr būs jādzīvo kojas :(
Ļoti girbētos dzīvoklī savā, tomēr man jau sākas panika no tā ka būs kojās jādzīvo, ļoti negribas, bet citas izvēles nav, tāda sajūta itkā dotos uz koncentrācijas nomenti, tikai starpība tāda ka man neviens nelike ierocis pie galvas, bet es to daru uz pašas gribu, kaut gan labāk tad lai mani nošauj.
Varbūt kāda var padalīties ar pieredzi, kuras ir dzīvojušas kojās!
Cilvēkiem vispār nebūtu japmeklē nekāds psihologs, ja tikai visi būtu jaukāki viens pret otru nevis kā vilku barā viens otru apēst !
Tev ir kāda sāpīga pieredze pagātnē, saistībā ar šo? Tu runā tā, it kā kāds tiešām būtu par tevi atklāti ņirgājies un rādījis uz tevi ar pirkstu. Ja tā, tad saprotams, ka tā ir milzīga trauma.
Tieši tā un tāpēc man nepatīk uzturēties cilvēkos, jo viņi to vien dara ka aprunā, kas ir, kā nav
Bet redzi, visi cilvēki nav vienādi, tev nācās saskarties ar cilvēkiem, kas tevi nenovērtē. Ar šādu attieksmi Tev nebūs cilvēku ar ko kontaktēties, domā labāk ir būt vienai? I don't think so. ;)
Dianny, tu par manu dzīvi ne kripatu nezini, tādēļ nedzesē lieki pirkstus rakstot par to, ko nesajēdz. Jā, es nejūtu tev līdzi, jo uzskatu šo problēmu par tādu, kas ir jāārstē. Upura sindromu arī neatbalstu, kurā tu šobrīd esi tik labi iesēdusies. Neviens saprātīgs cilvēks tev neteiks, ka kojas ir pasaules gals, ko nevar pārdzīvot. Ja gribi dzīvot zem tilta - ej. Nespēj pavilkt dzīvokli viena? Strādā un brauc no mājām. āāāa, sliņķe esi? Nu, tad neko!
Kojās ir ok. atkarīgs arī kādas kojas. vai ir izremontētas, vai arī vecā tipa,kuras ir visai briesmīgā stāvoklī un ziemā drebinies ietinies segā un turpini drebināties.
galvenais,lai ir jaukas istabiņas biedrenes un pārējais ir nieks.
manās kojās manā stāvā ballītes nenotika. viss bija klusi mierīgi. ballējās tik,ja kādai bija dzimšanas diena.
istabas biedrene bija ok..tik vienīgā problēma,ka ātri gāja gulēt 21-22:D un tad es vnk gāju no istabas ārā un gāju vai skatīties kopējo tv, vai arī mācīties.
uz dušām jāiet ,vai arī ļoti vēlu ,vai arī ļoti agri,tad nebūs rindas, vai arī būs mazas rindas.
Winterra
Tieši dēl tādiem cilvēkiem kā tu, kas citus apliek un sauc par slinķiem un smejas par citu problēmām rodas cilvēki par ir par sevi nepārleicināti un kā tu saki vajag "psihologa" paliīdzību
Tur visi būs jauniņie un nobijušies, visticamāk vieni paši bez pazīstamiem.
Ja arī Tevi skolā ir apcēluši, uztver šo kā jaunu iespēju. Tu būsi citā pilsētā, neviens Tevi nepazīst, reāla iespēja sākt no baltas lapas. Iepazīsties pēc iespējas ātrāk, atrodi jaunus draugus.
Zinu vienu meiteni, kas par vidusskolu vnm izteicās ļoti slikti, kā viņai nepatika, riebās tur. Kas tieši bija par vainu, nezinu. Varbūt apcēla, nebija draugu. Savukārt kojās otrā LV galā viņa ieguva daudz draugu, paziņu.
Iecitē, kur es precīzi apliku tevi, nosaucu par sliņķi un smējos par kāda problēmu?
Es teicu, ka psihologa problēma ir nepieciešama, jo tu vairs nespēj sevi saņemt rokās un tev ir paniskas bailes dzīvot kojās un redzēt cilvēkus. Tu visu saredzi kā uzbrukumu tev, tātad, esi iekārtojusies upura lomā. Neviens cits, izņemot tevi pašu no šīs bedres ārā nevilks. Ja tu nevēlies, tā arī saki, ka tev savās bailēs ir ērti un komfortabli, bet nevaino citus pie tā, kā tu uztver situāciju.
Tev būs ļoti grūti, arī citiem ar tādu cilvēku kā Tu (rakstura un uzskatu ziņā) būtu grūti, un tā nav nekāda nolikšana, vienkārši paskaties uz to, ko tu raksti no malas! Un darbu arī mazpilsētā var atrast, ja GRIB! Kaut vai dārzus ravēt, tomēr jau nauda kaut kāda. Vienkārši tu neko negribi ne meklēt, ne darīt, tā jau vairs nav mūsu problēma.
100
