Gribētu dzīvot citā valstī

Mainīt valsti gan es negribētu, taču Vācijā es jutos kā mājās.
Man patīk arī citas valstis, kurās esmu bijusi, taču vai es tur gribētu pavadīt visu savu mūžu?-šaubos gan. :)

Mainīt valsti gan es negribētu, taču Vācijā es jutos kā mājās.

+

Man tuir radi, draugi tāpēc tā.Bet LV vienmer ir manas mājas:)

Kā zivs ūdenī jutos Londonā, kādā dzīves posmā noteikti tur dzīvošu.

Godīgi, ja Latvijā ir iespējams izdzīvot un nedzīvot kā nabagiem tad es tomēr šeit vēlētos visu mūžu atrasties, bet nevar jau zināt kā nākotnē būs.

Kā mājas es izjūtu tikai Latviju, jo te esmu augusi utt. un manī ir kaut kādas nebūt patriotiskas sajūtas, bet tuvas man vienmēr šķitušas slāvu valstis (Ukraina, Baltkrievija, Krievija, Moldova, ..). Tomēr tās nav manas sapņu valstis, dzīvot tur nevēlētos, jo vai nu to valstu politika vai labklājības līmenis, vai vēl kaut kas mani neapmierina. Man patīk valoda, kultūra, tradīcijas, daba utt., bet tas nav pietiekams iemesls, lai mestos tajā iekšā.

Anglijā u.tml. valstīs jūtos kā totāla svešiniece. Ceļoju ar lielāko prieku, bet dzīvojot tur justos nospiesta. Lai gan, protams, tā nevar teikt, jo daudzās sev interesējošās valstīs kā, piemēram, Norvēģijā vēl neesmu bijusi.

Gribētu dzīvot Itālijā. Nevaru izskaidrot to sajūtu, kas mani tur pārņem, bet ir tāds miers un labsajūta. Kā filmā ''Eat.Pray.Love''. Dievinu to, kā viņi savieno vēsturisko ar mūsdienīgo, tās mazās, amizantās mašīnītes, rollerus un riteņus VISUR, itāļu temperaments vien ir kas tāds, ko es varētu vērot visu dienu un man neapniktu, valodas burvība - vismaz manām ausīm daudz tuvāka par franču valodu no kā citi kūst. Arī tas, ka vide ir tik daudzveidīga, nevar salīdzināt ziemeļus ar dienvidiem. No vienas puses man gribētos dzīvot Ņujorkā, pilsētā, kas nekad neguļ, tādā haizivju barā, bet man ātri apniktu. Itālija šķiet ideāls līdzsvars.

Mani radi dzīvo Vācijā, tā kā tur sanāk pavadīt laiciņu. Ļoti patīk tur, visi draudzīgi, vismaz tie, kurus esmu sastapusi. Šeit tās sajūtas tādas nav, sastopoties ar kaimiņiem vai vienkārši uz ielas. Arī dzīves līmenis tur ir labāks, cik esmu redzējusi, nav jāskaita kapeikas, kā tas ir man jādara šeit ar saviem mazajiem ikmēneša ienākumiem. Domāju pēc studijām doties turp, tā kā vel laiks iemācīties kārtīgi valodu, jo valodas līmenis man ir zems, pārsvarā iemācījos runāt, klausoties viņu sarunās un mēģinot pati izteikt teikumus. Protams, Latvija man ir mīļa, vēlētos šeit palikt, bet es sevi te nākotnē neredzu.

Nevaru īsti komentēt, jo neesmu pietiekami ilgi (vismaz dažus gadus) nodzīvojusi citā valstī, lai vispār objektīvi spriestu par to, kā ir citur, tūristu līmenī jau visur ir forši. Bet vismaz liekas, ka Latvijā noteikti nākotnē nepalikšu, iemeslu pietiek.

dzīvoju citā valstī. vispār esmu dzīvojusi (nevis ieceļojusi uz nedēļu/mēnesi) divās.

abas esmu iemīļojusi. Īpaši valsti, uz kuru aizbraucu pirmo.
šobrīd esmu UK. Precīzāk Skotijā. un man diezgan iet pie sirds viņu mentālitāte un kultūra. Šeit esmu mājās. Latvijas mājās ciemojos.

Vienīgais, ja ir sporta sacensības un spēlēs GB (vai Skotija) vs Lat, tad, protams, jutīšu līdzi Latvijai.

Man liekas, ka es varu justies kaa maajaas jebkur. Man ir talants viegli iedziivoties.

Tādas valstis, kur jūtos labāk kā LV ir ļoti daudz. :D Man tas nekad nav bijis tāds tipiskais "Latvijā viss slikti". Protams, ir arī maza daļiņa no tā, bet tiešām maza, jo uzskatu, ka arī LV ir gana daudz iespēju. Viss apstājas pie tā, ko vēlies darīt. Tad nu manis interesējošās jomās Latvijā es nevaru iegūt ne izglītību, ne arī pilnvērtīgi attīstīties. Es arī nekad neesmu bijusi īpaši patriotiska un sirdī jau no bērnības esmu pasaules apceļotāja. Tāpat arī, Latvijā man gluži vienkārši ir par šauru, man patīk milzīgas pilsētas, kurās pāris minūšu laikā varu satikt vairākus dažādu rasu, nacionalitāšu pārstāvjus.
Esmu jau šur tur padzīvojusi, tagad gatavojos savam kārtējam braucienam prom. Tā uz visu laiku pārvākties pēdējos 2 gadus bremzē tas, ka esmu nelielās krustcelēs par to, ko starp diviem variantiem TIEŠI es gribu dzīvē darīt. :) Kad būšu ar to tikusi skaidrībā, tad visticamāk pazudīšu no LV pavisam.

Nosaucot konkrētas valstis, man tā laikam ir pirmkārt, ASV. :) Jauki šķiet arī Nīderlandē, Dānijā, bet nezinu vai sevi tur redzētu nodzīvojot visu dzīvi. Patiesībā jau es labprātāk nekur arī neapstātos, mierīgi varētu mainīt dzīvesvietas katru gadu vai divus. :)

Negribētu dzīvot nekur citur, vienīgi Latvijā, bet.. ja nu tomēr - Spānija. Pagaidām tā ir valsts, kur tiešām jūtos labi. Pusgada laikā to esmu sapratusi vairāk, nekā labi. Tuva man ir tā valsts, kultūra, valoda..

Pašlaik es sevi nespēju iedomāties dzīvojot nevienā citā valstī kā Latvija.
Laikam ievērojamākais iemesls tam ir tas, ka man ir problēmas ar svešvalodām- grūti pārkāpt pāri sev un to, ko zinu, pielietot praksē. Tāpēc liekas, ka ārzemēs varētu tikai strādāt melno darbu vai arī sēdēt mājās un audzināt bērnus. Tas gluži nav mans sapnis, tāpēc pagaidām pieturēšos pie LV.
Ideālajā variantā- dzīvot LV, bet apceļot daudz un dažādas pasaules valstis! :)

Jau pailgu laiku gribu dzīvot citā valstī.. Latviju nemaz vairs nespēju saukt par mājām, lai arī vēl šeit dzīvoju, nevaru un viss. Patriotismu esmu pazaudējusi jau diezgan sen...
Lielbritānija/ ASV ir saistījušas jau kopš pašas mazotnes, jo jau tad sapratu, ka nākotnes šeit manā izvēlētajā profesijā nebūs.

Lai vai kādi te Latvijā apstākļi,šī ir mana mīļākā valsts. Tomēr,ja jāizvēlas cita valsts,tad noteikti tā ir Zviedrija. Vienmēr,kad tur aizbraucu un kādu laiku padzīvojos,jūtos kā piederīga tai un sajūtas ir kā mājās.

Sen jau dzivoju cita valsti un tagad ari si ir apnikusi. Planojas Kanada...

Es nevareetu teikt ,ka man buutu apnikusi valsts ,kuraa dziivoju jau ilgi,bet vienmeer esmu domaajusi-Amerika ir stipri par lielu man!:D

Vācija.
Kādu laiku Vācijā arī dzīvoju, pēc LV - kā savas dzimtenes - neilgojos vispār. Pietrūka tikai mīļie cilvēki un draugi.
Patīk Zviedrija, ar saviem namiņiem kaut kur atgādina Vāciju.

Dzivoju uk un sakuma teicu, ka sis ir manas majas. Pec kada laika viss pargaja un sapratu, ka majas paliek majas un tas vienmer bus lv. Jaa, gribu atpakal.