otra pusīte- labākais draugs?

Braucu iepirkties viena, jo man nepatīk ar viņu iepirkties, ballējamies arī atsevišķi :) Stāstām gan viens otram visu.

Es dažkārt esmu vienpate. Domāju, ka tas tāpēc, ka esmu vienīgais bērns ģimenē- man patīk ik pa laikam vienai pastaigāties pa pilsētu, sakārtot domas. Vajag laiku pašai sev :)

Manuprāt, mēs esam arī labākie draugi. Ne 100% visu izstāstu vīram, bet nedomāju, ka pilnīgi viss kādam būtu nepieciešams zināt. Man ir nepieciešams brīdis arī pašai ar sevi. Kaut vai vnk lai palasītu grāmatu vienatnē. Bet tas nav tā izteikti. Tā jau dēļ viņa darba grafika, es diezgan daudz laika pavadu bez viņa. Nu, labi, par cik esmu tagad pirmsdzemdību atvaļinājumā, mēs daudz esam kopā, bet man tas patīk.

Minci, es ar prātoju, ka ir vienkārši cilvēki, kuriem vajag to vientulību nedaudz. Lai var uzlādēties. :)
Es laikam esmu pilnīgi un galīgi attiecību cilvēks. Man vienmēr ir bijis tā, ka stāstu visu un zinu, ka man stāsta visu.

Par ballēšanos piekrītu- ir forši paballēt atsevišķi, nevis tikai pielikt vienam pie otra, kā pirtsslotai pie dibena.

Mēs esam draugi tādā nozīmē, ka vienmēr viens otru balstīsim, glābsim, varam pārrunāt dažādas katram svarīgas lietas utt, bet nu visu viens otram nekad nestāstām, visur neejam kopā utt.

Laikam jau esm labākie draugi. Viņš zina visu, es zinu visu.
Bet ir brīži,kad sanāk pabūt vieniem un ir okej.

Nē, nu jā, pilnīgi visu nestāstu. Piemēram, nezina viņš, ko es dāvināšu viņam dzimšanas dienā, pirms to uzdāvinu :D

Attiecibas sakas ar draugu busanu , tagad kad tik daudz gadi jau ir pagajusi un esam palikusi savadaki neka agrak mums ir vairak sieviete / virietis attiecibas. Cienam viens otru , katram ir savas intereses , abiem patik pabut vieniem pasiem . Jasaka , ka man labak patik sadi neka labako draugu busana attiecibas . Skiet , ka tad pazud kkada seksuala dzirkstelite .

Mums abiem taa privaataa telpa ir pamaza. Par balleeshanos runaajot, nekad nav iets atseviskji. Dazkaart satiekamies uz paaris stundaam ar saviem draugiem atseviskji, bet ne taa, ka viens seezj maajaas, kameer otrs visu nedeeljas nogali tusee. Turklaat mums tie hobiji un intereses sakriit, taapeec nav tas variants ka viens izveelaas palikt maajaas, jo neinteresee pasaakums.

Tieši nesen par to runājām - esam viens otram labākie draugi, jo stāstam viens otram tādas lietas, ko citiem nekad nestāstītu! Bet nevaru apgalvot ka stāstām visu, ir lietas ka paliek tikai pie sevis! :)

Protams, ir brīži kad gribas pabūt vienatnē, tad to arī daru (māja ir gana liela, lai varētu ielīst savā stūrītī un kādu brīdi nesatikties), tāpat mēdzam ballēties atsevišķi..

50/50.
Varu stāstīt un uzticēt visu, prasīt padomus, utt., bet tas nenozīmē, ka vienmēr to daru.
Kā arī, mums abiem ir ļoti svarīgas arī savas lietas - viņam hobijs un čaļu pasākumi, man manas draudzenes, līdz ar to neesam salipuši un mēdzam diezgan daudz laika pavadīt arī atsevišķi.

Tā saikne man ir ļoti svarīga, bet es nekad nespēšu saprast tās, kuras saka, ka viņām draudzenes nav vajadzīgas, jo puisis ir labākais draugs...

Manuprāt, labākie draugi neizslēdz šo

Vai tomēr ir nepieciešams būt arī pašiem par sevi, ar savām domām un lietām, kur otrai pusītei nav vietas?

Var būt labākie draugi, saglabājot arī savu privāto telpu. Man šāds variants liekas vislabākais.

Mums patīk visu darīt kopā. Viens bez otra nevaram! Protams, ir brīži, kad nepieciešama sava veida vientulība un pabūšana "ar sevi", bet tas nav bieži un vairāk izpaužas kā netraucēta pucēšanās vannas istabā, pasēdēšana internetā vai kāds pāris stundu šoppings. Pasākumus apmeklējam vienmēr kopā. Ikdienā daudz runājam par visdažādākajām tēmām, pat mēdzam pa telefonu norunāt kādu stundu... Taču tāpat ir lietas, kuras paliek neizteiktas. Tas jau tā normāli, manuprāt. Ne visus sīkumus ir jāatklāj.

Esam maksimāli atklāti viens pret otru un man vispār nepatīk melot vai kaut ko noklusēt...bet par labāko draugu viņu nesaucu, tam man ir draudzenes ;)

Man ir nepieciešams laiks tikai sev un tikai savām draudzenēm. Nespētu visu stāstīt un pārrunāt tikai ar viņu, visu darīt tikai kopā ar viņu. Tāda salipšana, kad ir tikai viņš, viņš, viņš visur un visam, nav man.
Ir lietas, ko viņš zin par mani, lietas, kuras viņam izstāstu, bet ir lietas, kuras pārrunāšu ar savu labāko draudzeni, kura mani pazīst daudz ilgāk un kura vienkārši mani labāk sapratīs. Un būs lietas, kuras vispār paturēšu tikai pie sevis.

Man liekas, ka mēs esam kā labākie draugi. 90% izklaides mums ir kopā, stāstām arī +/- visu. Ir, protams, arī katram sava "privātā telpa", kur tad bez tādas.

mēs pilnīgi noteikti esam labākie draugi. Jau no iepazīšanās sākuma nekad ne pret vienu citu cilvēku neesmu bijusi tik atklāta un patiesa, arī izklaides kopīgas, kopā dodamies uz teātri, izbraucienos, mājās galda spēles spēlējam, kad garlaicīgi paliek :D Protams, laiks vienatnē man ir tikpat svarīgs kā gaiss, bez tā nu nekādi nevaru, bet noteikti esam ne tikai pāris, bet arī labākie draugi.

Es šoreiz nebiju domājusi 'salipšanu' kopā un ballēšanos tikai kopā , bet tieši runāšanu.

Piemēram, ja jūs kaut kas satrauc, jūs izrunājat ar draugu, vai paturat pie sevis, ja tas otro pusīti neskar?
Labprātāk izrunājat visu, kas uz sirds, vai ir lietas, ko neuzskatat par vajadzīgu iztirzāt? arī attiecībās- vai ir tāds tabu topiks, par kuru nekad nerunātu ar otro pusi?

Mēs esam kā labākie draugi, bet nu ir katram jau arī savas darīšanas, tomēr tie 90% arī ir kopīgi.

Viņš mani vienigais pacieš tādu kāda esmu un mums ir kopīgi uzskati, kas man daudz nozīmē, kā arī viņš ir mans vislielākais atbalsts, kad galīgi švaki.

bijām jau labi draugi pat kopā neesot, tagad liekas, ka ir vēl labāk.

Bet nu kādu draudzeni man arī vajag un ir tādas. Vajag jau arī cilvēku, kam par draugu sūdzēties. :)

Es vispaar nesaprotu to, kaapeec paari balleejaas atseviskji. Viena lieta ir apmekleet pasaakumus kaa teaatri, vecpuishu balliiti utt atseviskji, bet uz tusinjiem, kuros nav tikai meitenes vai puishi, klubiem doties katram savaas gaitaas? Parasti jau tie, kuri mekleejaas, iet vieni.

Vajag jau arī cilvēku, kam par draugu sūdzēties.

haha. taisnība :D