otra pusīte- labākais draugs?

Ja otrā pusīte ir arī labākais draugs es uzskatu,ka tas ir milzīgs ieguvums. Ir labi,ja Tev blakus ir cilvēks ar kuru vari izrunāties, uzticēties, kas Tevi atbalstīs, mierinās ja vajadzēs un noliks pie vietas,ja darīsi muļķības. Nav jau obligāti viss jāstāsta, bet svarīgi ir tā sajūta - ka nepievils, atbalstīs, tā drošības sajūta. Cik nav pāru,kam pietrūkst tieši šī tik svarīgā attiecību daļa.Šāds ir mans viedoklis.
Ceru kādreiz arī tikt pie šāda labākā drauga&otrās pusītes. :)

Ar prieku varu atzīt, ka esam labākie draugi!
Tiešām ir sajūta, ka kopā esam viens vesels.

Lielākā muļķība dzīvē - aprunāt savu puisi ar draudzeni, jo tu NEKAD nezini kādi ir draudzenes nodomi. Tā ir reāla, tuvu cilvēku, pieredze! Meitenes, nedariet šo muļķību! Tad labāk rakstiet dienasgrāmatu.

Piekrītu un nē. :) Vairāk jā nekā nē... lai gan... vajag filtrēt kam to teikt. man nesen bija nepatīkams gadījums, pēc kura es pateicu viņam, ka ar to meiteni mēs vairs netiksimies kopā un pašai nepatika pret viņu, viņa gan man nav draudzene, bet paziņa. Savas īstās draudzenes es ļoti labi zinu un zinu uz ko viņas ir spējīgas un uz ko nav. :)

Arī mans puisis ir reizē kā labākais draugs. Ar viņu kopā pavadu vairāk laika kā ar jebkuru citu cilvēku, stāstam viens otram gandrīz visu, arī neesot kopā sazināmies, sarakstos vairāk kā ar jebkuru citu cilvēku. Uzskatu, ka otra pusīte arī kā labākais draugs ir lielisks ieguvums attiecībās :)

Jā, mans vīrietis ir mans labākais draugs! Viņam varu uzticēt absolūti jebko, viņš par mani zina tādas lietas, ko nezina neviens - pat tuvākās draudzenes ne. Zinu, ka uz viņa pleca vienmēr varēšu izraudāties, zinu, ka tikai viņš zina, kā attiecīgās situācijās ar mani rīkoties.
Protams, nav tā, ka es uzskatu, ka 24/7 mums jābūt salipušiem kopā, draudzenes nav vajadzīgas utt. Tā nav! Bet viņš ir mans tuvākais cilvēks. Cilvēks, ar kuru vēlos nodzīvot līdz mūža galam, saistīt visu savu atlikušo dzīvi un roku rokā doties kopā kaut uz otru pasaules malu.

Mēs ar draugu esam arī labākie draugi. Stāstam viens otram visu, pat vairāk kā varbūt vajadzētu.

Draugs man ir tuvākais cilvēks kāds man vispār ir. Viņš ir vienīgais, kuram varu no sirds uzticēties un izstāstīt vienmēr savu sāpi. Vienmēr uzklausīs, sapratīs, samīļos un pasargās. :)
Viņam es varu uzticēties daudz vairāk, kā parastiem draugiem. Takā jā - labākais draugs un mans mīļotais vīrietis vienā. :)

Savādākas attiecības nemaz nespēju iedomāties. Jā, otra pusīte ir labākais draugs. Vienīgais, ko reizēm nestāstu, ir tādas lietas, kas saudzētu viņas nervus .. ja prasa, tad pastāstu, bet tā neuzbāžos ar visa stāstīšanu, ja zinu, ka tas viņai varētu nepatikt. Nav ko uztraukt par lietām, kas ir nenozīmīgas :)

Lielākā muļķība dzīvē - aprunāt savu puisi ar draudzeni, jo tu NEKAD nezini kādi ir draudzenes nodomi. Tā ir reāla, tuvu cilvēku, pieredze! Meitenes, nedariet šo muļķību! Tad labāk rakstiet dienasgrāmatu.

Lai gan mums attiecības ir jau gandrīz 6 gadus, bet pēdējā laikā neizjūtu kaut kādu saikni starp mums. Varam visu dienu nodzīvot kopā, bet nepārmīt nevienu ievērības cienīgu teikumu. Labāk piezvanu un izstāstu kādus jaunumus mammai, nekā savam vīrietim.
Viss šis laikam radās brīdī, kad draugs bijaaizņemts ar darbu, nemitīgi kaut ko plānoja, kad stāstīju- it kā klausījās, bet beigās izrādījās, ka neko tomēr nav dzirdējis. Un tad nu lūk kopš tā laika nepamet sajūta, ka viņu jau neinteresēs tas, ko gribēšu pastāstīt!
Un bieži vien arī pati izjūtu, ka necenšos iedziļināties viņa stāstītajā, jo man tiešām tāli un nesaprotami dažādi darba sīkumi, cilvēki par kuriem stāsta.
Kopumā- nē, mēs vairs noteikti neesam labākie draugi!

Piemēram, ja jūs kaut kas satrauc, jūs izrunājat ar draugu, vai paturat pie sevis, ja tas otro pusīti neskar?
Labprātāk izrunājat visu, kas uz sirds, vai ir lietas, ko neuzskatat par vajadzīgu iztirzāt? arī attiecībās- vai ir tāds tabu topiks, par kuru nekad nerunātu ar otro pusi?

Viennozīmīgi esam labākie draugi. Varam runāt par visu. Viņam mēdzu stāstīt visus savus pārdzīvojumus, jo viņš man vienmēr dod tādu pārliecību, ka viss nokārtosies - neviens cits to man iestāstīt nevar :D Vispār man ir kā Modo uzrakstīja - citiem arī es nestāstu savus pārdzīvojumus, vienmēr izfiltrēju ko teikt, ko noklusēt, bet draugam stāstu visu, kas uz sirds.

Es vispaar nesaprotu to, kaapeec paari balleejaas atseviskji. Viena lieta ir apmekleet pasaakumus kaa teaatri, vecpuishu balliiti utt atseviskji, bet uz tusinjiem, kuros nav tikai meitenes vai puishi, klubiem doties katram savaas gaitaas? Parasti jau tie, kuri mekleejaas, iet vieni.

Vienreiz biju uz viņa draugu, kur gan vīrieši, gan sievietes, tusiņu un sapratu.. lai brauc turpmāk viens. :D Man tur ir garlaicīgi, nespēju rast kopējo valodu ar viņiem. Varbūt par ātru nospriedu un mēģināšu vēl, bet vispār atsevišķo ballēšanos atbalstu, jo arī pati reizēm aizeju tikties ar savām draudzenēm vai draugiem (vīr.dz.) viena. Neredzu tur neko nosodošu, jo neflirtēju tā laikā utt. un uzticos partnerim. Protams, ir reizes, kad ballējamies kopā sabiedrībā, ir reizes, kad tikai divatā kur izejam.. Ir dažādi.

Mans draugs ir labaakais draugs tajaa zinjaa, ka vinsh zina manus visdziljaakos paardziivojumus, naakotnes plaanus, uzskatus politikaa, religjijaa, nopietnaas lietas. Tas pats no vinja puses - zinu taadas lietas, ko iedomaajos, ka vinsh saviem chomiem tieshaam nestaasta. Taada klachu draudzene gan vinsh man nav, tam man ir manas meitenes :D

Ballejamies gan atsevishkji, jo apmeeram jau gadu es nedeeljas nogalees straadaaju, un man ir pilniigi debils grafiks, savukaart vinjam ir parastaas pirmdiena-piektiena nine to five stundas. Ko tad vinjam neballeties, jo es piektdienaas, sestdienaas nekur nevaru iet? Lai gan, no shii darba peec 2 nedeeljaam eju prom, un saakshu citu darbu arii ar parastajaam stundaam, un mees jau abi divi nevaram sagaidiit, kad iesim kaut kur nedeeljas nogalees kopaa un vispaar dziive buus vienkaarshaaka :)

krista, es nedomāju, ka doma ir iet un aprunāt- kāds viņš cūka, redz, to un to nedara.. Es domāju, ka ar sūdzēties bija domāts padiskutēt par attiecībām, paanalizēt.

Es personiigi ljoti, ljoti apvainotos ja uzzinaatu, ka mans viirs analizee ar draugiem muusu attieciibas. Pati to nedaru un sagaidu to arii no otra.

Shitas gan man tieshaam riebjaas. Kaa var iet pie cita cilveeka aprunaat savu otro pusiiti??? Ja tevi vinjsh neapmierina, tad skjiries, bet ne jau ej un aprunaa, mazgaa netiiro velju aarpus maajas.

Es viņam arī acīs pasaku, kas neapmierina, bet ar draudzeni parunāt un izlikt savu sāpi arī kādreiz vajag. Tā jau esmu pieņēmusi cilvēku kādu viņš ir un nemaz necenšos mainīt. Taču ir kādreiz lietas, kas mēdz notracināt. KAut vai par drauga mātes gājieniem varu izsūdzēties labākajai draudzene, jo cenšos baigi draugam par viņu neko sliktu nerunāt, bet tāpat jau pasprūk, kas nepatīk.

Piemēram, ja jūs kaut kas satrauc, jūs izrunājat ar draugu, vai paturat pie sevis, ja tas otro pusīti neskar?

Jā, noteikti.

Labprātāk izrunājat visu, kas uz sirds, vai ir lietas, ko neuzskatat par vajadzīgu iztirzāt?

runājam visu, man nav ko slēpt no viņa.

arī attiecībās- vai ir tāds tabu topiks, par kuru nekad nerunātu ar otro pusi?

vienīgais, ko slēpju, ir viņa dāvanas :D

krista, es nedomāju, ka doma ir iet un aprunāt- kāds viņš cūka, redz, to un to nedara.. Es domāju, ka ar sūdzēties bija domāts padiskutēt par attiecībām, paanalizēt. Tam der tuvas draudzenes :) Nejau puisi nolikt pa kluso.

Laikam jau esm labākie draugi. Viņš zina visu, es zinu visu.
Bet ir brīži,kad sanāk pabūt vieniem un ir okej.

Pievienojos viedoklim :)

jāatzīst, ka mans vīrs ir mana uzticamības persona. Viņam uzticu visu, un jā- viņš ir mans labākais draugs.

Ir tikai viens izņēmums, to, kā man patika vai nepatika kāda aktiera presīte filmā- pārrunāju ar draudzenēm. Kaut arī īsi- apspriežu arī ar vīru, tikai ne pārāk izaicinoši :))

Vajag jau arī cilvēku, kam par draugu sūdzēties.

Shitas gan man tieshaam riebjaas. Kaa var iet pie cita cilveeka aprunaat savu otro pusiiti??? Ja tevi vinjsh neapmierina, tad skjiries, bet ne jau ej un aprunaa, mazgaa netiiro velju aarpus maajas.