Cosmo piegulētājas :D

Vienkārši ir sievietes kurām viņu vēlmes un vajadzības ir pirmajā vietā un pārējais nav svarīgs un ir sievietes, kas vēlas kaut ko glābt un upurēt pašas tā īsti nemaz nezinot ko ...

Es reiz vienam krāpējam tiešā tekstā uzprasīju: "kāds bija tavs motīvs krāpšanai? Ko tu no tā ieguvi?" Un viņš pavisam vienkārši atbildēja: "pie mīļākās es dabūju to, ko mājās nedeva." Vienam tas ir pliks sekss, citam tā varbūt ir sekss+saruna, nākamajam interesanta flirta spēle, lai atdzīvinātu mednieka garu. Ja attiecībās starp diviem cilvēkiem ir tā sapratne, tuvība un nedziestoša kaisle, tad trešais tur nav vajadzīgs. Un es starp citu nerunāju tikai par krāpējiem vīriešiem. Manā apkārtnē vairāk pa kreisi staigā sievietes...
Vai es varētu būt mīļākās lomā? Droši vien nē, jo es nedalos.

MADasaHatter

Bet ja Tu patiesam satiktu kādu, kura Tu iemīletos, Tu arī domātu par to, ka ir sieva un bērni? Vai tiešam Tu tik naivi palaistu garam savu iespēju?

Es negribu izklausīties, ka es atbalstu sānsoļus. Bet zinu, ka vel pirms kād apusotra gada nevaretu iedomāties, ka spētu pat domas būt par to - tagad zinu, ka spēju iedomāties.

ervin, tikai nevajag. visas nav vienadas.

neesmu bijusi nevienam milaka un nebusu, jo pretigi but ar tadu virieti kas apzinati krapj savu sievu, it ipasi ja vel berni/

Uzvedība jau nu tiešām galvenais, jo sievietes ir kaitinoši radījumi. Atliek vien sākt dzīvot kopā kā saka kaut kāda nemitīga kontrole un zāģēšana par kaut ko. Nu cik ilgi var izturēt, ka nemitīgi drāž smadzenes?!
Tāpēc viņi arī aiziet pie mīļākajām, jo viņas klusē, nevis uzdod daudz liekus jautājumus + viņām nesāp galva un nav nogurušas

Bet pēc tam arī tās superīgās mīļākās pārvēršas par maitām, pat varbūt lielākām nekā sievas. Tikai ne visus vairs sievas gaida atpakaļ, tāpēc vai nu jāsamierinās ar to, kas ir, vai jāmeklē atkal kāda cita.

Tevis pieprasa visu, bet pretī nespēj dot mīlestību.. vecmāmiņas un vectētiņi.. arī pagājušā gadsimtā bija dažādi cilvēki.. ne visi mīlestības dēļ apprecējās. .Bet tas laiks tomēr bija citādāks.. vairāk novērtēja nevis to, ka vot visi uz jums skatās, cik perfekts pāris, kam krutākas un dārgākas mantas.. bet to, ka vienkārši kopā bija labi..

Bet p[aši tādu vidi radam. Cosmo to var labi nomanit, lieliba, pat mazas 13 it gadiags meitenes kas telo seriala apsriesanu ka nesmuka, Vazdiaks kundzes kam 70 it gadi apspriesana ka nesmuka... riesana virsu ja nepatik citas gaume, piem drebju, riešana virsu par vecumu...

Piekriitu,tachu te vienaa citaa diskusijaa izskaneeja fraaze,ka 35 gadu vecumaa jau nu nedriikst vairs gjeerbties taa,ka var redzeet augumu.

Nazīc, tās jau arī būs tās, kas uz 35 gadu jubileju jau sāks kļūt par omem - jo kā, taču NEDRĪKST! Viņam ir JAU 35 un, viņas taču ir MĀTES!!!

Ai, nu i nafig viņas....

Misshine un Ervīn, Jums abiem piekrītu. Tas, kas notiek tagad, brīžiem nav prātam aptverams, slikti jau paliek, kad dzirdu NAUDA NAUDA NAUDA! Lielākajai daļai tās vērtības iekļaujas Iphone, jaunākā bembja un dārgu zīmolu precēs.. viss tiek sarežģīts līdz neprātam, un ko mēs redzam? Laukos, kur tā dzīve ir smagāka, cilvēkiem laimes izjūtu sagādā zaļumballes, mūzika, pastaigas.. Strādīgi, bez debīlām domām kā mūsu pilsētas meiteņu lielākajai daļai, vīrieši sievietēs meklē pirmāmkārtām sievieti, nevis stulbu, blondu vai melnmatainu, mākslīgu cacu, kurai uz pieres rakstīts, ka neaptēsta..man pašai ļoti pietrūkst pilsētā tās vienkāršības, visu laiku no Tevis pieprasa visu, bet pretī nespēj dot mīlestību.. vecmāmiņas un vectētiņi.. arī pagājušā gadsimtā bija dažādi cilvēki.. ne visi mīlestības dēļ apprecējās. .Bet tas laiks tomēr bija citādāks.. vairāk novērtēja nevis to, ka vot visi uz jums skatās, cik perfekts pāris, kam krutākas un dārgākas mantas.. bet to, ka vienkārši kopā bija labi..

https://www.youtube.com/watch?v=MzTBCAedN6o

šī dziesma laba ,šai tēmai.

Neizlasīju visu diskusiiju, diemžēl nav laiks iedziļināties visā diskusijā, bet atbildot uz pēdejo jautājumu " bet gan kāpēc tā notiek" .... !? var atbuldēt sekojoši - cilvēks meklē mīlestību!

Tagad mani noraks visas tās klaigājošas avis, kas saka, cik slikti tas ir, bet nu, kamer dzīvē nav pieredzēts, ka vari satikt cilvēku, kurš liek justies savādak nekā Tavs pašreizējais draugs, to nesaprast.

Mans stāsts ir pavisam vienkāršs. Man ir zem 30 (26), vinam drīz 40 (39). Viņš grib mani, es viņu. Bet abi esam attiecībās. Es gribētu mēgināt. Viņš baidās. Viņam ir pienākuma sajūta pret ģimeni, baidās, vēl ir teicis,ka baidās pieķerties man. Nekas intīms nav bijis. abpusēja atzīšanas mīlestībā gan! :)

Ziniet, meitenes, kas ir pats labākais - es zinu, ar vai bez viņa - es dzīvošu! ļaušu dzīvot arī viņam, neskrienu pakaļ, nelieku izvēlēties, jo tas kas liek izvēlēties, nemīl. Tā ir. Un esmu ieguvusi lielu pieredzi, arī uzlabojušās attiecības ar savu draugu, beidozt saprotu, cik ļoti vins mani mīl. Bet galvenais, ka zinu - viņš mīl un es mīlu, pārējam nav nozimes.

Vrabūt izstāstīju par sevi par daudz, bet varu pateikt tikai vienu - cilvēki nejūtas patieis lamīgi savās attiecibās -tāpēc viņi tā dara.

Bet jautājums jau nebija vai tas ir labi vai slikti, vai pašas varētu vai nevarētu , bet gan kāpēc tā notiek .... !?

Nekad neesmu sapratusi, kā var patikt vecāks vīrietis. Un kā var patikt precēts, kas paralēli ņemas ar citu - mīļākā attiecīgi ir pazemojošā lomā, jo ir otrajā vietā. Bet abi šie faktori kopā? Tas vispār ir kas prātam neaptverams, ko pat murgos neredzu.

P.S protams ir izņēmumi vecas stervas :D

Mūsu omes un opji prata mīlēt, jo tā paaudze spēj tā arī nodzīvot visu mūžu kopā un es šaubos, ka mūsu paaudze to pratīs, bet nu neko darīt, jāattīstās taču pasaulei līdzi.

Tāpēc ka viņiem ir pavisam citas vērtības. Nav viņiem materiālās vērtības galvenās. (jaunas drēbītēs iphon5 u.c) Viņi novērtē cilvēka vērtību un dzīvības vērtību kā tādu, kā arī viņiem ir labi, kā ir :)
Tas droši vien skaidrojams ar to ka viņi ir piedzīvojuši karu un pēckara laiku, ko nevar salīdzināt ne ar 90tajiem ne ar šodienu, tad tiešām bija drūmi... kā arī tiem kuriem nepaveicās dēļ īpašuma (kas varēja būt arī tikai piena seperātors) izsūtīja uz Sibīriju.

Bet mūsdienās tik uztraucās par to lai vecis pelnītu u.c kā būt lielākai cacai...

Mūsu omes un opji prata mīlēt, jo tā paaudze spēj tā arī nodzīvot visu mūžu kopā un es šaubos, ka mūsu paaudze to pratīs, bet nu neko darīt, jāattīstās taču pasaulei līdzi.

Manuprāt.. ir jācenšas nevis ''attīstīties līdzi pasaulei'' ... bet gan mācīties no tiem labajiem piemēriem :)
Es neatbalstu šo mūsdienu politiku Eiropā, kas savā veidā ir vērsta pret ģimeniskajām vērtībām :)

Par iekāri pēc restorāniem un citām materiālajām lietām.. škiet tā vēlme sāk rasties tad, kad sieviete nejūtas pilnvērtīgi mīlēta (varbūt pati īsti to neprot un nesagaida no otra).. tad prasās šo sajūtu kompensēt ar materiālajām lietām. Protams, tad arī sākas lielā burkšķēšana - viņš mani neved uz restorānu un nenopirka somiņu!

Vieniigais, lv peec 30 sievietes meedz uztaisiit omiites frizuuru un iegjeerbties mirstamajaas panckaas, tas arii nosit viirieshiem apetiiti, jo sievietes saak liidzinaaties vinju mammaam paskataa.



krista, +++

Tas pie mums tiešām ir izplatīti - frāze "man ir JAU 30", un tad sākas uzskaitījums, kam viņa ir par vecu jau.

Piekriitu,tachu te vienaa citaa diskusijaa izskaneeja fraaze,ka 35 gadu vecumaa jau nu nedriikst vairs gjeerbties taa,ka var redzeet augumu.

misshine, aizfilozofējoties.. man pat sāka likties, ka vaina ir ne gluži filmās, bet tajā, ka cilvēki bieži vien neprot mīlēt ..
Manuprāt, mīlestība nav tad, kad biežāk tiek zelēta desa.. tā drīzāk sevī ietver savstarpēju cieņu, rūpes vienam pār otru.. Patiesi mīloši cilvēki arī nezāģēs, nepazemos viens otru, arī egoismam attiecībās nav vietas..

Neprot tāpēc, ka priekšstats par mīlestību ir galīgi mainījies un sagrauts. Mūsu omes un opji prata mīlēt, jo tā paaudze spēj tā arī nodzīvot visu mūžu kopā un es šaubos, ka mūsu paaudze to pratīs, bet nu neko darīt, jāattīstās taču pasaulei līdzi. :)
Jā, jā šaubos, ka tās, kuras te par to mīlestību tik ļoti - šaubos, ka ar to, ko esat kopā šobrīd, būsiet līdz mūža galam kopā.

Kāda cieņa? Kādas rūpes? Tā vien liekas, ka šobrīd viss balstās lielākoties uz mataeriālajām vērtībām - puķes nedāvina, uz restorāniem neved - tādat nemīl. :D

Man vispār kaut kā tas lielisko attiecību modelis sāk nepatikt, jo novērojumi liecina, ka liela daļa attiecību balstās tikai uz pieradumu, tāpēc ir grūti pārtraukt jau no sākuma, bet tad jau pie tā visa pierod un vēl joprojām nevar aiziet, tāpēc arī sākas paralēla dzīve, ar kuras palīdzību var gūt vismaz kaut kādu prieku.

misshine, aizfilozofējoties.. man pat sāka likties, ka vaina ir ne gluži filmās, bet tajā, ka cilvēki bieži vien neprot mīlēt ..
Manuprāt, mīlestība nav tad, kad biežāk tiek zelēta desa.. tā drīzāk sevī ietver savstarpēju cieņu, rūpes vienam pār otru.. Patiesi mīloši cilvēki arī nezāģēs, nepazemos viens otru, arī egoismam attiecībās nav vietas..

Bet cosmo meitenes paveersh to jautaajumu, pilnig pa savaam, un pectam ka kaut kada nopratiinashanas iestaade prasa vai esi teikusi vai ne, un ja esi, tad jadod nez kapeec butu kaut kaadi paskaidrojumui:D

misshine, es domāju.. drīzāk par uzvedību der aizdomāties. Tāpat vienmēr kāda būs jaunāka, skaistāka un veiklāka par Tevi

Uzvedība jau nu tiešām galvenais, jo sievietes ir kaitinoši radījumi. Atliek vien sākt dzīvot kopā kā saka kaut kāda nemitīga kontrole un zāģēšana par kaut ko. Nu cik ilgi var izturēt, ka nemitīgi drāž smadzenes?!
Tāpēc viņi arī aiziet pie mīļākajām, jo viņas klusē, nevis uzdod daudz liekus jautājumus + viņām nesāp galva un nav nogurušas. :D

Esmu sapratusi to, ka mazāk vajag skatīties filmas par mīlestību, jo tas, ko tur rāda, ir pilnīgs pretstats tam, kas notiek dzīvē, jo te gluži nevar dzīot tādā pasakā kā tur ir parādīts, bet tā kā sievietes izsapņo to visu, tad arī notiek tas, kas notiek.
Sievietēm tikai zvaigznes no debesīm vajag, bet pašas, ko var nonest?! Es uzskatu, ka nav sievietes jāceļ tik augstu, kā viņām liekas, kā tam būtu jābūt.
Ir vienkārši jādzīvo pēc tāda principa, ka abi dzimumi ir līdzvērtīgi - katrs ar saviem plusiem, mīnusiem, putniem un tarakāniem galvā. :)

Ja tas, viss notiktu tā, kā notiek filmās un visi vienmēr būtu laimīgi, tad taču dzīve nebūtu tik interesanta. :)