Kāzas divvientulībā

Es bieži domāju slepus sarakstīties no visiem tepat Latvijā, jo vai nu tad radi un draugi kāzās vai arī nav neviens.

Tikai kopā ar lieciniekiem uz zagsu, pēc tam kādas skaistas bildes un kaut kāda kopīga padarīšana (restorāns, kāda cita pasēdēšana) un pa mājām vai uz kādu viestnīcu. Un viss, pēc tam visiem pasaka un miers, ja kāds apvainojas, tad pats vainīgs.

Man atkal cita veida jautājums - vai kāds varētu ieteikt ko šiku tepat Latvijā. Ko līdzīgu Annas Hotel, tā lai būtu iespējams līdz 20 cilvēkiem izbaudīt gardu restorānu, un vēlams arī SPA relaksāciju.

Ar vīru precējāmies tikai divatā, bez lieciniekiem.

Plusi? Absolūts miers un nekāds stress. Tik vien, cik bija jānokārto nepieciešamie papīri, jāapmeklē obligātās ārsta vizītes un jāizvēlas datums, un jānoorganizē izbrauciens, pases maiņa (ja maina uzvārdu).

Mīnusi? Mūsu gadījumā aizvainotā vīra ģimene, kuri visur un vienmēr grib iebāzt savu degunu un diktēt noteikumus, izteikt viedokli neprasīti. Mana ģimene gan bija ļoti priecīgi, atbalstīja un gaidīja ierodamies, lai paceltu glāzes par mums, kļūšanu vienai ģimenei.

Ja man vajadzētu aicināt visus radus, tad no vīra puses tie būtu vismaz kādi 100. Mēs apprecējāmies diezgan klusi (zināja kolēģi un tuvākie radi). Un tad pēkšņi parādās man cits uzvārds un bilde skaidra :D jā, atskanēja frāzes - ko tad mūs neaicinājāt un tā..bet kāzas ir svētki mums nevis bezmaksas izrīšanās. Vēl jo vairāk, ka es nevienu no tiem 100 rada gabaliem nepazīstu.

Nezinu, kā ir citiem, bet manā gadījumā pilnīgi noteikti, neatkarīgo no kāzu veida un viesu daudzuma kāds būs aizvainots - vai nu par to, ka nav uzaicināts vai par to, ka uzaicināts ir kāds cits, viņaprāt, absolūti nevēlams cilvēks. Visiem nekad nebūs labi, tāpēc manas domas ir tādas - štrunts par citiem, ka tik pāris laimīgs :D Lielākā muļķība, ko varētu darīt, ir izdabāt citiem, pieverot acis savām vēlmēm un beigās secināt, ka tāpat visiem nav labi.
Vienīgais mīnuss divvientulības kāzām, manuprāt, varētu būt tas, ka pēc kāda laika var likties, ka varbūt tomēr vajadzēja tās kāzas kārtīgāk nosvinēt. It kā jau nekas neliedz vēlāk uzrīkot kādas lielākas gadadienas svinības, bet tas vairs nebūs TĀ.

Es nevienu no tiem 100 rada gabaliem nepazīstu.

Jā, cik reizes šis nav atklausīts, tas ir tiešām skumji, ka jāaicina cilvēki, kurus tu vispār pirmo un visticamāk pēdējo reizi dzīvē redzēsi. Es nekad ciest nevaru klausīties, ka cilvēki saka - man nepatika mūzika, ēdieni varēja būt savādāki, formāts pārāk vienkāršs/pārāk grezns utt. Bieži vien arī ir sajūta, ka pāris vairāk noskrienās, nekā izbauda viens otra klātbūtni. Un tas arī ir liels naudas ietaupījums, jo sanāk nevis kāzas (ar svinībām)+ceļojums variants, bet tikai kāzas+ceļojums divi vienā.

Es sākumā biju domājusi kāzas uz kādiem 20 cilvēkiem, tikai paši paši tuvākie. Beigās sanāca vairāk gan. Divatā negribētu. Zinu, ka tā ir mūsu diena, bet es gribu savus vecākus, brāli sev blakus, savu vecmāmiņu. Es nespētu iedomāties šo dienu bez viņiem. Pārējos vēl varētu atmest, bet kopumā esmu priecīga, ka ar mani šajā dienā būs kopā arī manas dažas tuvākās draudzenes, ar ko visu bērnību sapņots kopā par kāzām. 100 viesus, ko dzīve neesmu satikusi negribētu. Bet nesaprotu arī, kā var negribēt sev blakus vecākus savā laimīgajā dienā.

bellakilla Latvijā tāda tipa vietas, manuprāt, nav ļoti labā līmenī, labāk ir Igaunijā. Bet nu vari apskatīt Mārcienas muižu, Dīkļu pili. Es gan sajūsmā nebiju.

Bet nesaprotu arī, kā var negribēt sev blakus vecākus savā laimīgajā dienā

kampanella, nu varbūt nevajag visus mērīt pēc savas mērauklas un palūkoties ārpus kastes, lai saprastu, ka ne visiem ir saliedētas ģimenes.

Pieredzes šajā jautājumā nav, bet uzskatu, ka tomēr ģimenei un pašiem tuvākajiem cilvēkiem būtu jābūt kāzās...tā divvientulība jau ir baudāma gan pēc tam, gan medusmēnesī. Bet neesmu arī no tām, kas gribētu lielās kāzas ar 100 un vairāk viesiem...to tiešām uzskatu par nevajadzīgu pasākumu ;)
Būtībā jau tas ir atkarīgs no paša pāra uzskatiem, jo ja viņus galīgi neuztrauc citu domas/apvainošanās, tad var rīkot kāzas divvientulībā un pēc tam uzrīkot mazu kāzu afterparty ar ģimeni, draugiem, radiem, lai būtu nosvinēts :)

Aizmirsu minēt, ka pieļauju domu par vecākiem/brāļiem un māsām. Arī tad, ja kāzas būtu ārzemēs, noorganizētu arī tuviniekus tur. Laikam neprecīzi izteicos, bet mana pamatdoma bija par mazām kāzām nevis ar 100 un vairāk cilvēkiem.
Bet runājot ar savu mammu, viņa mani tikai atbalstīja un teica, ka nemaz neapvainotos, ja es izlemtu par labu kāzām tikai divatā, galvenais, lai es pasaku, kad un cikos, lai var vismaz šampanieti uz mūsu laimi iedzert :) Un kā jau minēju - pēc tam nav problēmu tuvākajiem kaut ko noorganizēt.

jāapmeklē obligātās ārsta vizītes

atvainojos, ka ārpus tēmas, bet pirms kāzām jāiet obligāti pie ārsta? Kāpēc un pie kādiem ārstiem? :)

Man tādas bija, bet ne tāpēc, ka tyā būytu īpaša diena. Vienkārši negribējās taisīt lielu pasākumu no tā. Katra diena savā ziņā ar man umīļoto ir īapša. Kāzu diena ir tikai šī īpašā apzīmogošana.

kampanella - ir kaut kas konkrēts ieteicams Igaunijā?
Sajūsmu neizraisīja kura no Tevis abām pieminētām? Mārcienas muiža atkrīt uzreiz - pārāk "nekāda". Dikļu pils - skatos.

Es nekad ciest nevaru klausīties, ka cilvēki saka - man nepatika mūzika, ēdieni varēja būt savādāki, formāts pārāk vienkāršs/pārāk grezns utt. Bieži vien arī ir sajūta, ka pāris vairāk noskrienās, nekā izbauda viens otra klātbūtni.

Nu tad nevajag aicināt tādus viesus, kas var tā pēc tam pateikt :D Nu nezinu, es arī esmu nedaudz noskrējusies kāzu sakarā, bet es nejūtos tāpēc slikti, mani laikam vienkārši aizrauj tāda organizēšana, radošums, esmu vienkārši tāds cilvēks, kam tas patīk ļoti. Man vispār patīk kaut ko organizēt, radoši izpausties.

Lai sastādītu scenāriju kāzām aizpildījām anketas, ko mums sagatavoja. Bija tik jauki. Es sapratu, ka tiešām būs ļoti interesanti, kaut sākumā biju skeptiski noskaņota pret visādām spēlēm, tradīcijām un tamlīdzīgām lietām. Mums gan daudz kas nebūs no tradicionālā, piemēram, mičošana. Būs savādāk, bet man liekas būs ļoti forši. Ceļojumā varēšu aizbraukt vēl bieži un daudz, bet tā skaistā diena, kad sanāk abas ģimenes kopā, un tā jaukā kopābūšana, man liekas tomēr ļoti svarīga. Bet , ja tev tas viss nav svarīgs, tad es tavā vietā vismaz ļautu baznīcā būt vecākiem ( man liekas, ka tomēr tas viņiem ir svarīgi ) un tad brauktu ceļojumā. Protams, svarīgākais ir tas, kā šajā dienā jūtās jaunais pāris, nevis tas, vai radinieki neapvainosies, ka nav uzaicināti uz kāzām.
Man daudzi varētu apvainoties, ko neuzaicināju, bet mani tas galīgi neuztrauc, tā ir mana un mana topošā vīra diena un mēs paši izlemjam, ko vēlamies redzēt savās kāzās.

Amnile, ārstu apmeklēšanas pasākums mums bija jāveic neLatvijā :) Nemaz nezinu, kāds ir process Latvijā. Katrā valstī mēdz būt kādi citi sagatavošanās pasākumi :)

Hm.. pašai nav tā bijis, bet 4dien draudzene precēsies. Viņi ar līgavaini sarakstīsies zagsā un kopā ar lieciniekiem dosies pasēdēt kādā restorānā. Attiecīgi kāzās vairs neviena nebūs. Un tad 1dien lidos uz Maldīvu salām, kur arī notiks svinīga ceremonija tikai viņiem vien. Tā ir viņu izvēle un tikai.

Sev gribētu citādākas kāzas, bet tā jau tikai mana vēlme. Kampanella ļoti labi aprakstīja kāzas, kuras gribētu (ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem), jo citādāk šo dienu nemaz nevaru iedomāties. Katram savs!

nesaprotu arī, kā var negribēt sev blakus vecākus savā laimīgajā dienā

Mierīgi - ja attiecības ar vecākiem ir sliktas, tad pat uz veikalu pēc piena kopā negribas iet, kur nu vēl uz kāzām saukt.

Favel nu skaidrs:) Tikko atradu googlē, ka LV arī pa ārstiem jāstaigā. Īstenībā baigais jaunums tas man ir, nemaz nebiju dzirdējusi ko tādu :)

Favel, kā var apprecēties bez lieciniekiem? Kurā valstī uz zemeslodes?