Otraas pusiites un biistamas nodarbes

Attiecību sākumā puisim bija tāds hobijs,kur varēja diezgan viegli savainoties, arī patika ar auto izklaidēties, tas sākumā man netraucēja, jo attiecības bija tikai sākumā un es tajās neiedziļinājos. Kad attīstījās attiecības, puisis pats visu saprata un vairs ar tām lietām nenodarbojas. Īsāk sakot, puisis pats nomierinājās,pirms es sāku būt pret, bet ja šobrīd gribētu kko tādu atsākt, es būtu pret, jo negribētu,lai ar viņu kkas notiek.

Es atbalstītu un pavisam iespējams, ka pati sāktu nodarboties ar to hobiju, jo, lai gan neesmu mēģinājusi, tomēr man patīk ideja par izpletņlēkšanu utt.

Dzīvībai bīstams mana puiša hobijs nav, bet veselībai gan. Pāris reizes pabijis slimnīcā uz operācijām pagulēt, šādi tādi lūzumi, sasitumi, regulāri nobrāzumi...
Es viņu atbalstu, jo viņam padodas tas, ko viņš dara, jo vairāk, es zinu, kādu prieku viņam tas sagādā. Tāpēc nemaz necenšos no tā viņu atturēt, tomēr uz tiem nobrāzumiem joprojām nevaru paskatīties tik vēsu prātu kā uz pati savējiem.

Manam viiram nav bijusi tavi piemineetie hobiji-varbuut vieniigi taa izpletnu leksana retu reizi,bet ir slaloms ,un vienmeer tad ir jaasleepo tie "augstie kalni"...kaut kur man tas liekas loti viiriskiigi,bet no otras puses-risks liels,ja nu tomeer kas notiek?Redzu,ka vinam loti patiik sis gruutais hobijs-noteikti sleepos ,cik vien ilgi varees!Taapat taa kalnu ritenbrauksana arii -buus viens no vina miilaakajiem hobijiem liidz peedeejam!

Nu Sumaheram sleposana beidzas bedigi

Mana drauga hobijs ir autosports, es protams atbalstu, bet nu vienmēr uztraucos par to, kas varētu notikt.

Bijušais draugs bija autosportists. Vienu gadu bija arī Latvijas čempions, tieši gadu pēc tam, kad biju viņam līdzi uz visām sacensībām (teica, ka esmu viņa veiksmes talismans :D )! Viņam tā lieta ļoti labi padevās, viņš mīlēja to, ko dara, tāpēc arī viņu atbalstīju!! BET, vienmēr, kad braucu līdzi, startu neskatījo, arī katrs līkums man likās baiss.. :D Bija situācija, kad viņš avarēja un mašīna aizdegas, bet, par laimi, tā bija tieši tā vienīgā gonka uz kuru nebiju līdzi! nervu sistēma bija čupā! Bet tādas nopietnas traumas nav guvis, vismaz ne tad, kad draudzējāmies..

Man ļoti nepatika, kad vīrs bija aizrāvies ar alpīnismu. Tagad gan veselības problēmu dēļ šī lieta ir atlikta malā, bet plāno tomēr, ka kāps. Ceru, ka tā nebūs, bet, ja tomēr, tad nāksies vien pieņemt.

Es peedeejo reizi sajutos kaa baltais zvirbulis. Paareejaas daamas no mana viira draugu loka vai nu skatiitaajos seedeeja, vai pat treileros nagus grauzdamas. Es biju vieniigaa, kas pamaniijaas blakaam seedeet testa braucienaa un pagroziities pit stop laukumaa, kjimereejoties ar mashiinu. Citiem brauceejiem arii sievas paliidzeeja, tik no muusu loka izskatiijaas, ka sievas nav sajuusmaa par vinju nodarbi.

Ja jau cilvēks grib, neatturēsi viņu. Ja būsi kategoriski PRET to, kas otram ir sapņa piepildīšana tā tikai attiecības var sabojāt. ;) Atliek vai nu upurēties un mazliet uztraukties un pēc "bīstamā hobija" sagaidīt mājās ar smaržīgām vakariņām ;)

Kad sākām tikties patika mašīnas, ātrums, visas tās saulītes utt. nebija iebildumu. Bet kad esam jau ilgu laiku kopā, braucot vienmēr aizrādu, tas viņu kaitina, bet saprot, ka vienkārši uztraucos.

Kad viņš domāja par ko mācīties tālāk, pēc vidusskolas, nopietni apsvēra Bruņotos spēkus. Es to neatbalstīju, paldies Dievam, arī viņš pārdomāja.

Es nezinu vai īsti spētu ar to sadzīvot. Manējam gan nav nekādas ekstrēmas nodarbes/hobiji, bet pa reizei mēdz manus nervus pakutināt. Bija radinieks militārists, brauca uz tām kara zonām, visi mājās pārdzīvoja. Viens draugs ir ugunsdzēsējs, pašam darbs patīk, bet, skatoties kā viņa draudzene uztraucās, pārdzīvoja, arī visādas traumas ir guvis cilvēkus glābjot... Nu nez, protams, cēli, bet, vai es varētu ar ko tādu sadzīvot - nezinu.

Šūmahers cik gadus varēja jebkurā brīdī avarēt? Un beigās kas? Pēc slēpošanas brīvdienām, guļ komā. Sliktas lietas var notikt jebkur, uz ielas, darbā vai pat mājās. Un ierobežot cilvēku, kuram tas patīk un to grib darīt, nav pareizi.

http://youtu.be/51BXJD9ojcQ

Piedzerties un iet uz klubu arī ir iezgan bīstami. Bieži kāds grib nozilināt vai nogalināt.

Nez kaa mana attieksme mainiisies tad, kad buus beerni. Diez vai tad gribeeshu njemt liidzdaliibu. Tagad esam tikai divi vien, bet skatoties uz viira draugiem, taa attieksme meedz mainiities liidz ar beernu ienaakshanu. Ceru, ka nepaarveertiishos par fuuriju, kura zaagjee viiru deelj vinja hobijiem.

Nē nu protams, arī priesteri uz ielas mašīna var notriekt, no tā nav pasargāts neviens, bet, manuprāt, ir atšķirība, vai cilvēks regulāri dara bīstamas lietas. Domājams, ka mājās neviens nesēž graužot nagus un lūdzot Dievu, lai uz kādas gājēju pārejas otru pusīti nenotriec mašīna vai neuzkrīt ķieģelis uz galvas nākot mājās.

Es ik pa laikam dodos līdzi viņam ar draugiem izbraukumos pafočēt, pafilmēt vai uz sacensībām, šad tad pati zkāpju uz tā bracamrīka, bet nu tad attiecīgi arī braucu kā meitene :D Mājās nesēžu, nebaidos, ka tik kaut kas nenotiek. Zinu, ja notiks, tad arī varēs domāt, ko tālāk darīt.
Nekad nav ienācis prātā prasīt, lai pārtrauc.

Slinkums meklēt statistiku, bet es domāju, ka mirstības 20-45 gadus vecu vīriešu vecuma grupās īpaši neatšķiras, no tā vai indivīds piekopj bīstamus sporta veidus vai nē.

Šeit ir mirstības riski UK. Kā redazma 20-45 vecuma grupā, pamatā nāves iemesli ir pilnīgi citi.

http://www.nhs.uk/Tools/Pages/NHSAtlasofrisk.aspx

Ir runāts, bet tur nav vērts... tika atrast zelta vidus ceļš, man mierīgāk un otra puse piedomā par drošību.