Par Karostu.
Pirms dažiem gadiem mamma pārvācās uz turieni. Protams, bieži apciemoju. Sākotnēji kāvos ar nopietnām bažām par savu veselību un dzīvību. Piesardzīgi lūkojos apkārt, vai tik ap stūri neparādīsies kāds slepkavnieciski noskaņots strīpu biksis, kuram šķitīšu gards kumosiņš. Rezultāts: 5 gadu laikā neesmu piedzīvojusi nedz zādzību, ne uzbrukumu, ne piedāvājumus iegādāties heroīnu. Esmu vēlu vakarā gājusi uz veikalu, devusies uz pēdējo autobusu u.tml.
Un nē, neesmu dzīvokļa īpašniece, kas ar gudru ziņu cenšas šeit kādam iesmērēt savu lolojumu. Pašai, ja šobrīd izvēlētos dzīvokli pirkumam vai īrēšanai, Karosta nebūtu prioritāro rajonu augšgalā, jo nepriecē attālums no centra, slāviskā vide un paneļmāju savdabīgais paskats. Bet, cik sanācis palūrēt piedāvājumus, gadās pa glītam mājoklim tieši Karostā, tiesa, arī cenas parasti nav ļoti zemas. Runāju gan par Staļina laikā un agrāk celtajām ēkām, nevis baltajām kastītēm.