Ja visas iepriekšējās reizes, kad kavējās mr, man jau pirmais bija - esmu stāvoklī. Tad tajā īstajā reizē, kad kavējās pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto dienu, draugam teicu, lai nemaz nepriecājas, nu nebūs bērniņš, tak neesmu stāvoklī. Kad jau nedēļu kavējās, draugs atstiepa mājās testu, uztaisīju un tur - ļoooti blāva otra strīpiņa, pat tad neticēju, lai gan visiem tak skaidrs, ka, ja ir pat nedaudz redzama, bet ir tā otra strīpiņa, tad noteikti arī ir pieteicies bērniņš.
Pēc vēl vienas nedēļas pieteicos pie dakterītes, kura grūtniecības faktu apstiprināja.
Un tad sākās briesmīgākais murgs manā dzīvē, mīļotais cilvēks, kurš ārprātā vienmēr gribējis bērnus, pēkšņi nāk klajā ar paziņojumu, ka neesam gatavi bērnam, jātaisa aborts, pēc gadiem būs citi bērni un bla, bla...kā es raudāju, jutos tik bezspēcīga, simtām reižu galvā pārcilāju domas par to, vai esmu gatava viena audzināt bērniņu. Mīļotais cilvēks tā arī palika pie savas nostājas. Man nācās izlemt pašai. Pieņēmu lēmumu par labu bērniņam. Visu sāku plānot un darīt, līdz...vakar zvana dakterīte un saka, ka pēc analīžu rezultātiem grūtniecība izskatās ir apstājusies...
Un tas viss murgs visa šī mēneša garumā. Būtībā visa dzīve kājām gaisā apgriezusies. Bet lielākais ieguvums - atklāsme par to, kāds patiesībā ir cilvēks, kuru tik spēcīgi esmu mīlējusi.
Atvainojos, ka izbojāju šo jauko diskusiju, laikam vienkārši kaut kur vajadzēja uzrakstīt to visu.
954
