Nemēslo - par cūku pārvērtīsies!

Pacietigi eju lidz tuvakajai miskastei.

Dabā metu ārā to, kas ātri pārstrādāsies (zirņu pākstis, ogu mizas). Pārejo lieku somā/kabatā, ja tuvumā nav atkritumu urnas. Kad ir, tad metu ārā.

Nē, neko nemetu, bet desoju uz miskasti.

Vēja +

Bieži metu līkumu līdz miskastei, lai izmestu kaut kādu štruntu, jo mest zemē neļauj sirdsapziņa. Ļoti kaitina tie, kas met papīrus pa mašīnas logu.

Pārejo lieku somā/kabatā, ja tuvumā nav atkritumu urnas. Kad ir, tad metu ārā.

+

Eju uz miskasti. Mest zemē vai atstāt aiz sevis gružus atpūtas vietā man šķiet slimi. Bet piekrītu Vējā par no dabas nākušo dabā.

Eju uz miskasti vai sabažu somā un izmetu, kad ir tuvumā miskastē.
Kaut kā...nu, es nevarētu izdzert pudeli un turpat nomest utt.

Pieži paceļu arī citu nomestos gružus un aiznesu uz miskasti. Šis gan attiecas uz parkiem un mežiem :)

riigaa jau miskastes uz katra stuura, nav probleemas izmest.

Nē, man neērti mest uz zemes, esmu aizrādījusi, ja redzu, ka tā dara.

Nē, nekad neko nemetu un nemestu ārpus miskastes.

Agrāk mēdzu vienīgi izsmēķus un kožļenes nomest zemē, bet, kopš uzzināju, ka putniņi mēdz apēst tās košļenes un nomirst, tad tā vairs nedaru. Pudeles, maisiņus nekad nekur nemetu un neatstāju dabā, bet ar citu atstātās taras savākšanu arī neaizraujos.

nemetu neko zeme. ja nu ir kads aizaugusaks nosturis, abola serdi ir gadijies aizlidinat, bet ta jau sadalas.
Slikti, bet laikam paris reizu ir sanacis kosleni izsplaut.

Metu miskastē. Ja nav kur izmest, tad lieku somā.

Atceros, kad biju maza, gadi 5, tad tas bija normāli - izsviest pa logu atkritumus. Visas ceļmalas bija pilnas ar pudelēm, čipšu pakām. - Kur lai met? - Attaisi logu. :D Nu vot, bet tagad jau krietni mēs esam auguši, protams, ir cūkas, bet tādas visos laikos bijušas. Bet sabiedrības apziņa, par tīru apkārtējo vidi, ir noteikti augusi.

Man somā vienmēr līdzi maziņš maisiņš, kuru transformēju miskastē, ja tuvumā nav gružkaste :)

Ikdienā arī sķiroju atkritumus.. :)

Pagājušo ned. izmetu papīru pa logu kurā bija ērce. Tadad sirdsapziņas pārmetums - vajadzēja piestāt ceļmalā un sadedzināt.

Pa retam sagrēkoju ar košļenēm. Vēl retāk ar izsmēķiem (ja tiešām tuvākajā rādiusā nav neviena miskaste).
Nekādas pudeles, papīrus, utt. nekad neesmu metusi ne zemē, ne laukā pa logu.

Pilsētā visu varu noturēt pie sevis līdz miskastei. Laukos, jā, varu krūmos iemest kādu ābolu serdi, zirņu pāksti un kaut ko tml., bet lai neviens neredz, it kā jā, sadalās, bet tik un tā kauns. :D