Čau.
Man kopš vakardienas skumīgi. Drauga māsa grib, lai viņš septembra pirmajā nedēļā lido pie viņas uz Īriju, jo viņai ir atvaļinājums tad. Lai dabūtu atvaļinājumu, ir jāsaka pusgadu iepriekš. Nezinu, vai gribētu, lai arī es lidoju, bet, ja arī grib, tad tas tik un tā nebūs iespējams, jo tikai otrdien sāku strādāt. Draugs jautā, vai braukt tad. Man 1. septembrī paliks 21, saka tāds forš skaitlis. Bet man vienalga, ka dz.d., skumīgi būs tāa vai tā, ja arī nav dz.d. Teikt, lai nebrauc arī būtu stulbi. Zinot, cik tuvas attiecības viņiem ir. Negribu arī, lai māsas domas par mani būtu negatīvas. Man tas ir ļoti svarīgi, jo draugam māsa ir vienmēr bijusi kā mamma. Arī tagad, ja ir nepieciešama palīdzība, palīdz vienmēr kā vien var.
Draugs teica, ka ieliešot mašīnā pilnu bāku, lai varētu visu nedēļu braukāties, kamēr viņš būs prom. Tāpat diez vai braukāšu. Ja nu vienīgi pacels mašīnu augstāk. To jau nav grūti izdarīt.
Drīz jāiet laukā un jādodas uz darbu. Rīt brīvs. :)) Svētdien jāstrādā.