Mammai vīrs ir alkoholiķis. Tas ir drausmīgi, kad gribi palīdzēt,bet nekas nelīdz - ir runāts gan ar labu, gan ļaunu, draudēts,ka aizvedīs ar varu, ka ir cilvēki,kas vienkārši iebāzīs mašīnā un aizvedīs uz Straupi, ir teikts, ka viņš ir svarīgs cilvēks, ir kaut kas jādara, atgādināts, cik labs bija, ko labu ir izdarījis utt. Šobrīd jau vairs nav ideju, ko darīt, JO uz Straupi ar varu neaizvedīsi un, ja pats negrib, nekas nenotiks. Jūtu, ka viņš ir degradējies - tik daudz ko agrāk darīja, prata, zināja, tagad to vairs nedara - bija erudīts (ļoti patika minēt krustvārdu mīklas), gatavot dažādus priekšmetus no koka , makšķerēt. Tagad pat dabā ir pazemināts kavēšanas dēļ (kavē,jo aizdzeras nedēļas nogalēs, makšķeres tiek cilātas krietni retāk, mājās jau pusgadu nespēj sataisīt vannasistabu, vasaras mājā grīdu - bet materialus un instrumentu ir sapircis).
Man ir žēl mammas, viņa jau cieš, jo, kad sadzeras, viņš terorizē, šantažē, protam,ka ir bail,ka kaut ko neizdara mammai, bet viņa ir pieaudzis cilvēks - kad dzīvoju vēl tur, es miljons reižu teicu,ka ir pa daudz, pa traku,ka nevajag pirkt viņam un pienest,bet nē - ko tad es zinu un te nu ir sekas.
Un tas viss ir aizvedis tik tālu,ka es uz katru iedzeršanu skatos slimīgi, sirds trīc, liekas,ka vīrs pa daudz mēdz iedzert. Paranoiski skatos uz kaut kādās ballītēs patērēto alkoholu. :(
un tiešām - nezinu, ko darīt un kā palīdzēt.
704
