Problēma tāda, ka uzzināju, ka viņa manā klātbūtnē izturoties ļoti draudzīgi un laipni, ar citiem dalās savā viedoklī, ka es savam vīrietim esmu kā tāda nelaba slimība, ko nevar izslimot, un, kamēr viņš to apmātību neizslimos, tikmēr viņam normālas dzīves nebūšot. Es viņa dzīvē esot ienākusi kā kāda lāsta sūtīta, viņa nesaprot, kāpēc viņš kā uzburts (tie ir viņas vārdi, tikai pārtulkoju latviski) uz mani un neredz, ka es viņu vedu postā.
Man liekas, ka tas ir pietiekams iemesls, lai neredzētu šo cilvēku sev tik nozīmīgā dienā.
Vīrietis ir informēts, viņš, protams, nav par šo visu laimīgs, bet saprot mani un atbalsta, pats ir dusmīgs par to, ko viņa radiniece par viņu saka.