Noslēpumi

Tvinkij, novelu atrast speeku, jo ir paari, kuri speej but kopaa un ir kuri nespej, pec nodevibam. Ja tas neietekmes jusu turpmakas attiecibas- kontroleshanu, neuzticeshanos, tad shai meitenei jabut dikti laimigai, ka vinjai ir tads cilveeks kaa Tu, bet ja tu nespeesi normali talak veidot attiecibas, tad netere laiku un energiju uz to visu:(

Givenchy, esmu teicis, taču atpakaļ vienmēr ir jautājums par to ka ja es nespēju viņai uzticēties tad priekškam mums tādas attiecības.. Pēc viņas tagadējās uzvedības es saprotu ka viņa cenšas kautko pierādīt bet ir brīži kad ir kautkādi tipa pasākumi par kuriem man paziņo pēdējā brīdī, kas man liek atkal atcerēties lietas par kurām varbūt man nemaz nebūtu jāuztraucas.. :/

Story, Spēks man ir un ja jau tik ilgi izturēju tad viss būs čotka, nu es vismaz tā ceru, jo pats neko tādu darīt netaisos unnegribu, zinot to cik pēc tam pretīga sajūta viņai varētu būt kad uzzinātu par kautko tādu ja es izdarītu, bet brīžiem uznāk man tādi mēlnie, kad gribās čut ne visus soc portālus izložņāt, telefonu utt, bet cen''sos sevi mierināt ka tas nav vajadzīgs, jo viņa tomēr nav tik slikta... Viņa gan mēdz man pa telefonu paložņāt kamēr es guļu, pie ļauju domu ka pat soc portālos kautko mēklē par mani, brīžiem gan tas liekas ka viņa mēģina meklēt sev attaisnojumu par kautkādu kārtējo lietu, ka ja es uzzināšu un pateikšu ka zinu, tad tipa ka es pats vainīgs jo arī kautko tādu esmu darijis...

Tvinkij, tu esi 10000% drosh, ka vinja to darija??
Un ka nekad taa vairs nedaris??

kapec tev ir tada parlieciba, ka vinja kauto darijusi?

ko viņa ir darijusi? vienkārš flirts ar kādu citu, vai kas pavisam nopietns?

to ka darija jā, bet to ka tā vairs nedarīs nē, ja man tagad jāanalizē ta ko viņa itkā dara un kā uzvedās, tad tagad negribu ticēt ka viņa kautko tādu varētu izstrādāt, bet, to patiesībā zin tikai viņa. Zinu tikai to ka tagad ja es kautko tādu uzzinātu, tad laikam nebūtu divu domu un vairs nepiedotu, jo var piedot vienreiz, bet ja tas atkārtojas otreiz, tad tas arī turpmāk atkārtosies

kā var būt kopā pēc tā, ja tavs cilvēks ir gulējis ar citu? šito es nesaprotu. bērnu dēļ nekas cits neatliek, bet ja nav nekādas piekabes, kāpēc kkas tāds ir jāpiedod?

Perversaa, katram ir savs piedoshanas limenis... :)

Perversā, tu nēesi bijusi tādā situācijā, tāpēc viegli spriest :) jja mīl cilvēku tad daudz ko var piedot, cita lieta kā kurš to uztver, un vai ir gatavi dot cilvēkam otru iespēju

es tiešām nesaprotu...
labi, tu mīli,bet vai otrs mīl TEVI, ja to dara?
es esmu bijusi tādā situācijā, bet toreiz tas cilvēks pats nespēja sadzīvot ar savu sirdsapziņu un izšķīrāmies.

Pēc visa spriežot laikam jau mīl, un pietiekoši stipri, savādāk jau laikam mēs nebūtu kopā

Es tavaa vietaa iespiestu vinju stuurii, noliktu faktu priekshaa un peec tam aizietu. Ja peec neuzticiibas tiek daavaata otraa iespeeja, tad kraapeejs peec idejas pat iepiiksteeties nevareetu par to, ka otrs ne visai speej uzreiz uzticeeties. Ja vinja veel biida tekstinjus par to, ka vai nu akla uzticeeshanaas vai nu skjirshanaas, tad es izveeleetos noteikti otro. Tu saki ka vinja nav tik slikta, bet vai tieshaam ir tik laba ka esi gatavs pieciest neuzticiibu ntaas reizes?

tu nēesi bijusi tādā situācijā, tāpēc viegli spriest jja mīl cilvēku tad daudz ko var piedot

Piekrītu! Agrāk man šķita, ka es nepiedotu nekad krāpšanu, bet, kad reāli nonācu tādā situācijā, kur tiku aptīta ap pirkstu, sapratu, ka esmu gatava piedot visu. Varbūt skan nožēlojami, bet, ja kāds ir svarīgs, tad pēkšņi visas uzceltās robežas un rāmji pagaist.
Viens ir, ka tu vari piedot, bet otrs- vai tas cilvēks neizmantos tavu labo sirdi un neturpinās tev spļaut sejā

Manā gadījumā es sapratu, ka nevarētu tomēr turpināt dzīvot kopā ar cilvēku, kurš ir mani piekrāpis. Manī nebija ticības, ka tas neatkārtosies.

Pēc visa spriežot laikam jau mīl, un pietiekoši stipri, savādāk jau laikam mēs nebūtu kopā

Sievieshu un viirieshu praati straadaa atskjiriigi. Ja viirietim var patieshaam gadiities taa, ka miil vienu sievieti, bet speej miileeties ar citu, jo praataa nodala seksu no miilestiibas, tad sievieteem ir preteeji - juutas un sekss it visbiezjaak roku rokaa. Es personiigi teiktu, ka nemiil gan, jo savaadaak nebuutu shaadu briizju un neuzticiibas.

*Tava rīcība bija pareiza, kad neko neteici un neizrādīji, ka zini notikušo. Tava kļūda bija, ka tomēr to pacēli vēlāk, kad jau viss ir norimis. Ir teiciens:"Vīrieši nepiedod, bet aizmirst, sievietes piedod, bet atceras". Tavā gadījumā es ieteiktu mēģināt to aizmirst - izsvīrtot no dzīves, projecēt uz citām attiecībām vai atrast savu veidu, kā to aizmirst. Kas bijis - bijis .. atlaid to un koncentrējies uz tagadni/nākotni un Jūsu attiecībām. Ja būsi viņai labākais, viņa paliks ar Tevi neskatoties uz pārējiem n-tajiem, ar ko viņa darīs whatever ko.
*Jūtas ar laiku pagaisīs .. agri vai vēlu tas vienkārši notiek, ja abi ļoti cītīgi nestrādā pie attiecībām, un dotajā gadījumā nedomāju, ka Tava sieviete to darītu, ja viņai ir citi. Tātad, ar to ir jārēķinās nākotnē, ka arī Tev jūtas noplaks. Ja līdz tam brīdim nebūsi šo notikumu aizmirsis/piedevis no sirds, tas atgriezīsies ar simtkāršu spēku un attiecībām būs beigas! Izdomā pats, kas ir labāk, jo zaudētu uzticību atgūt ir ļoti, ļoti grūti .. neiespējami, ja otra pusīte pat necenšas to darīt. Un bez savstarpējas uzticības, piemēram, es attiecības nespēju iedomāties, kad rozā brilles ir kritušas.

PS Esmu ļoti līdzīgā situācijā bijis un ļoti labi apzinos, ka mīļotajai sievietei piedot var ļoti daudz ko, tomēr pienāk brīdis, kad kausiņš ir pilns un smeļas pāri malām līdz apgāžas .. Un viņa man pat nenoliedza neko, bet pati izstāstīja .. un tāpat biju gatavs viņai piedot .. Lai gan katra situācija ir individuāla, tāpat kā katra cilvēka piedošanas kauss.

^^, spēcīgi teikts, un viss tieši mērķī.
Tur jau tā lieta ka es pats sevi audzinu un meģinu visu aizmirst, un man tas itkā izdodas, bet ik pa laikam pieķeru viņu visdažādākajos sīkos melos, ko protams es cenšos laist gar ausīm un neņemt par pilnu, kā jau tu teici, tas kausiņš ar to visu pamazām pildās, un jūtu ka nu jau man viņš ir pilns, un kā drīz vien būs brīdis kad būs jādomā ko darīt, pastāstīt visu ko zinu un šķirt mūsu ceļus vai kautkādā mistiskā veidā to visu sevī nobāzt kāda patālākajā stūrī un gaidīt brīdi kad atklāšu kādu lielāku lietu kuru man varbūt i nevajag zināt.. Pēdējos gadus esmu centies pilnībā uzticēties un nemēģināt kautko noskaidrot vai melo vai nē, bet man sāka nepatikt pēdējā laika viņas uzvedība un es pasāku pievērst uzmanību tām lietām kas man liekas aizdomīgas, un beigās izrādas ka man saka vienu bet patiesībā bija pavisam savādāk... Negribas iedomāties to par ko es nezinu... un galvenais ka ir pāris lietas par kurām man ir aizdomas, bet nekādā veidā bez viņas pašas apstiprinājumu nezināšu, bet zinot to ka viņa noliegs lai arī kā būtu tad pat nav jēgas kautko jautāt..

Es ar savu paranoiķes dabu jau sen būtu ''uzsprāgusi''. Neciestu, ka mani čakarē, it sevišķi, ja zinu/jūtu, ka tā dara.

Es te tā paklausos un Jūs vīrieši esat ļoti drosmīgi, manējais ir teicis, kas būtu, ja būtu, izdarītu tā, lai man ir 2x sāpīgāk ,izmestu no mājas un par mani vairs ne vārda nevēlētos dzirdēt..

Ir viņam gadijušies daži sānsoļi, taču tā nav bijusi nekāda laišana vai gultas prieki, ja tā būtu, tac čhao, jo es nevarētu piedot, ka viņš savu daiktu citur iebāzis.

Elīna,
atklāšu mazu nioslēpumu, tā ir bravūrība, un "iebiedēšanas taktika", jo patiesībā saprot ka neko tolkam tādā situācijā izdarīt nevarēs, ja nu vienīgi izbeigt attiecības..

Kā jau viens teica, katram ir savs piedošanas trauks, citam lielāks, citam mazāks...

Turpmāk pēc viņai suņu barību.